Kas ir dzīvnieku tiesības?

Šobrīd plaši atzītas tiesības ir tikai vienas sugas būtnēm, kas uzskata, ka drīkst brīvi izmantot visu pārējo sugu būtnes. Bet dažādu indivīdu grupu tiesību statuss laika gaitā piedzīvo izmaiņas – vēl samērā nesen cilvēkus brīvi un likumīgi varēja tirgot kā preces, sievietēm bija liegts studēt augstskolās, bet cilvēkus ar garīgās attīstības problēmām drīkstēja izmantot medicīnas izmēģinājumos. Nav viegli saprast, ka tas viss kādreiz notika ar sabiedrības piekrišanu, un tikpat grūti var būt iztēloties, kā tiesību aizsardzība izvērsīsies nākotnē.

Mums ir daudz kopīga ar dzīvniekiem, ko izmantojam pārtikai, izklaidei, darbam un eksperimentiem. Viņi spēj izjust gan ciešanas un baudu, gan gūt emocionālus pārdzīvojumus, viņi mācās viens no otra un atceras notikušo, rūpējas ne vien par saviem, bet nereti arī citu mazuļiem, viņi tiecas pēc patīkamām lietām un izvairās no nepatīkamām. Tātad viņiem ir savas intereses, viņiem nav vienalga. Atšķirībā no, piemēram, akmeņiem un burkāniem, dzīvniekiem rūp, kas ar viņiem notiek, tāpat kā mums rūp, kas notiek ar mums. Ja uzskatām, ka cilvēki ir pelnījuši tiesības, kas aizsargā mūsu intereses, vajadzētu pamanīt, ka tas tāpat attiecas uz citu sugu indivīdiem un viņu interesēm.

Jāņem vērā, ka citu sugu pārstāvju intereses ne vienmēr sakrīt ar cilvēku interesēm. Līdz ar to arī tiesības, kas nepieciešamas dzīvniekiem, var būt citādas, piemēram, vistām nav vajadzības pēc reliģiskās brīvības vai vēlēšanu tiesībām. Piešķirt šiem dzīvniekiem ko tādu būtu bezjēdzīgi. Tomēr tas nenozīmē, ka dzīvniekiem nav jāpiešķir nekādas tiesības. Dzīvnieku tiesību aizstāvji (nejaukt ar labturību!) necenšas padarīt cilvēkus un pārējās sugas pilnībā līdztiesīgas, bet nodrošināt dzīvniekiem pamattiesības – tiesības netikt izmantotiem un nepiedzīvot cilvēku izraisītas ciešanas un priekšlaicīgu nāvi.

Lai gan ētikas teorijas atšķiras, dzīvnieku tiesību idejas pamatā ir uzskats, ka dzīvnieki ir pelnījuši dzīvot brīvi no izmantošanas un kaitējuma, ko tiem nodara cilvēki. Tas nozīmē daudz vairāk par mēģinājumiem izturēties “humāni”, viņus izmantojot un nogalinot. Tas nozīmē, ka dzīvniekiem jābūt pasargātiem no cilvēku nežēlības un pakļaušanas – tāpat kā mums ir šādas tiesības. Ja neatzīstam, ka dzīvniekiem ir šādas tiesības tikai tāpēc, ka viņi nepārstāv Homo sapiens sugu, tad šādai nostājai ir jābūt nopietni pamatotai, taču atsaukšanās uz tradīciju, ērtību vai “tā dabā iekārtots” nav derīgi argumenti, jo ar tādiem varētu mēģināt attaisnot visdažādāko rīcību. Bez nopietna pamatojuma šāda rīcība ir netaisnīga un uzskatāma par sugu diskrimināciju jeb sudzismu – līdzīgi kā diskriminācija rases, dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ (rasisms, seksisms, heteroseksisms).

Dzīvnieku tiesību aizstāvji cenšas paplašināt to būtņu loku, pret kurām jāizturas taisnīgi un ar cieņu. Tās ir visas būtnes, kas līdzīgi kā mēs spēj just sāpes, prieku, bailes, dusmas utt. Ja tiešām gribam izturēties pret dzīvniekiem ar cieņu (kā teikts Dzīvnieku aizsardzības likuma ievadā), respektējot viņus kā indivīdus, kam piemīt vērtība pašiem par sevi, nevis kā pret mums noderīgiem objektiem, tad nedrīkstam atbalstīt viņu izmantošanu izklaidei vai eksperimentiem, kā arī atbalstīt lopkopību vai jebkuru citu rīcību, kas dzīvniekus pakļauj un izmanto kā lietas un resursus. Pirmā un svarīgākā lieta, ko varam darīt viņu labā jau uzreiz, ir pārtraukt izmantot dzīvniekus katrs savā dzīvē – kļūstot par vegāniem.

Avots: http://dzivniekutiesibas.wordpress.com

Raksti šajā kategorijā:

10 thoughts on “Kas ir dzīvnieku tiesības?

  1. Osis on

    Pilnīgas muļķības. Dabā ir iekārtots, ka viena suga pārtiek no citas. Ir jā būt tiešām ārkārtīgi aprobežotam cilvēkam, lai nespētu to aptvert (to lielā mērā aptver pat paši dzīvnieki). Ja pieņemt, ka cilvēkam nav tiesību lietot uzturā, piemēram, aitu, tad tādu tiesību nedrīkst būt arī vilkam vai lauvai. Par uzbrukumu aitai šos plēsējus nāktos sodīt – kaut vai morāli nosodīt. Patiesība gan ir tāda, ka plēsēja – upura attiecībās nav nekādas morāles – šīs attiecības ir morāli neitrālas, jo ir dabiskas.

    Protams, tas nav vienīgais iemesls, kādēļ mēģinājums piedēvēt dzīvniekiem tiesības ir līdz asarām komisks. Iedomāsimies cērmes. Reiz iemetušās cilvēka zarnās, tās ir ir ieguvušas tiesības uz pastāvēšanu un cilvēks, dzerot prettārpu tabletes, šīs cērmes nogalina, kas ir morāli nepieņemami. Nemaz nerunājot par miljoniem nosistu nevainīgu odu un mikroorganismiem, kas tiek nogalināti, cilvēkam ēdot dārzeņus un dzerot ūdeni. Iedomājoties visas šīs bezjādzīgās nāves, pārņem grūtsirdība. :/

    • Nu gan. Dzīvnieku uzvedība nudien ir ārpus morāles kategorijām vienkārši tā iemesla dēļ, ka dzīvnieks šīs kategorijas nesaprot un neprot pielietot. Toties cilvēki gan pielieto ētikas apsvērumus, lai vadītu savu rīcību, un nevar pretendēt uz morāli neitrālu rīcību tad, kad apzināti nodara kaitējumu.

      Ētikas teorijās izšķir “moral agents” un “moral patients”. Pirmie ir spējīgi saprast morāles normas un tām sekot. Otrie nav spējīgi saprast morāles normas, taču spēj ciest pāridarījumu, tāpēc arī pret viņiem jāizturas kā ētiski nozīmīgām būtnēm.

      Mūsdienīgu un adekvātu formulējumu vari lasīt šeit:
      http://plato.stanford.edu/entries/moral-animal/

      Kvalitatīvas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, tostarp tavējiem, vari lasīt šeit:
      http://dzivniekutiesibas.wordpress.com/2008/10/03/gerijs-frensione-biezi-uzdotie-jautajumi/

      • Osis on

        Paldies, protams. Es gan tikai vēlējos parādīt, cik absurdi ir Jūsu sektas ticējumi. Žēl, ka nevarēju palīdzēt. :(

        • Tev rādās, Stenforda universitāte ir viena no prestižākajām pasaulē, sektanti raksta dumjus komentārus. Paldies par viedokli!

      • ckzs on

        Es īsti nesaprotu, kādas praktiskas, nākotnē paredzamas problēmas rada tas, ja cilvēks tiesību kontekstā “moral agents” un “moral patients” kategorijas attiecina tikai uz cilvēka sugu, balstoties pieņēmumā, ka pietiek ar to, ka mums ir šāda spēja (valoda, tehniski-materiālā bāze, intelekts) radīt tādas ētiskas sistēmas, kurās tiek preferēts cilvēks, jo, ja šāda spēja būtu lapsām, tad viņas darītu tāpat? Šāda sistēma jau neliedz ieviest atbildību par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem utml un tai pat laikā iedibināt normatīvu kārtību, kurā gaļu ēst nav slikti. Sugas pārstāvju preferēšanas demonizēšana, salīdzinot ar rasismu, ir slikts piemērs un darbojas tikai retoriskā līmenī, jo rases atšķirības melnais – baltais ir kvalitatīvi mazāk būtiskas, kā starpsugu atšķirības cilvēka – dzīvnieka gadījumā. Nav nekāda iemesla paplašināt “tolerances loku”, ja tas potenciāli var būt bīstami cilvēku sugai. Bīstami tāpēc, ka, ja hipotētiski iedomājamies vispasaules vegānismu, tad jāpieņem, ka nepastāv arī gaļas lopi un līdz ar to kaut kādas pārtikas krīzes situācijā, cilvēkam ir lielāks risks nomirt, jo ir samazināta pārtikas daudzveidība.

        Es arī īsti nesaprotu, vai jūsu uzskati attiecas arī uz tiem, kuriem gaļa ir vienīgais pieejamais uzturs, vai arī tikai uz “rietumu cilvēku”, kuram pieejami lielveikali un līdz ar to pārtikas produktu izvēle? Vai jūs domājat, ka eskimosam vajadzētu pārvākties uz pilsētu un ēst soju, vai uz tiem neattiecas jūsu spriedumi?

        Tad arī man nav skaidrs, kā izteikums “,,,,viņi spēj izjust gan ciešanas un baudu, gan gūt emocionālus pārdzīvojumus, viņi mācās viens no otra un atceras notikušo, rūpējas ne vien par saviem, bet nereti arī citu mazuļiem, viņi tiecas pēc patīkamām lietām un izvairās no nepatīkamām,,,.” attiecas uz, piemēram, garnelēm, kuras vegāni neēd?

        Un vispār kāds ir jūsu ideālais mērķis – vai pasaule, kurā neēd nevienu dzīvu radību? Ja tā, tad vai tas jums šķiet praktiski īstenojams un vai jūs kaut kādā veidā esat samērojuši dzīvo radību ieguvumu no šādas situācijas un cilvēku zaudējumus?

    • sektants on

      “Protams, tas nav vienīgais iemesls, kādēļ mēģinājums piedēvēt
      dzīvniekiem tiesības ir līdz asarām komisks. Iedomāsimies cērmes.”

      Ja šādi ir tie iemesli nepiešķirt dzīvniekiem tiesības, tad vairāk gan
      komiski vai vismaz galīgi nepārdomāti šķiet minētie iemesli. Cērmes un odus
      cilvēki parasti iznīcina aizsardzības nolūkos, nevis mērķtiecīgas izmantošanas
      dēļ. Nerunājot pat par jautājumu, vai cērmēm, odiem un mikroorgsanismiem tāpat kā
      dzīvniekiem, kurus cilvēki ikdienā izmanto, vispār piemīt spēja kaut ko
      piedzīvot un ir kaut kādas intereses, kuras vajadzētu aizsargāt ar tiesībām.

  2. ckzs on

    Jūsu argumentācijas problēma ir tā, ka jūs pieņemat P. Singera un T. Rīgena argumentāciju kā neproblemātisku un uzskatat, ka viņu prasība pēc konsekventuma ētiskajos spriedumos attiecībā uz dzīvniekiem, izriet no kaut kāda objektīva, pārsvēsturiska likuma, kas nav taisnība. Ir citas ētiskās teorijas, kas uzsver, piemēram, konsekvenču izvērtējumu noteiktu ētisko spriedumu gadījumā un noteikta konsensusa panākšanu, nevis kāda abstrakta principa postulēšanu, un tad realitātes piedzīšanu zem tā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *