FAQ

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir vegānisms?

Vegāni iespēju robežās atsakās no pārtikas, apģērba un citām precēm, kuru ražošanā izmantoti dzīvnieki. Vegāni nepatērē gaļu, piena produktus, olas, medu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus. Daudzi atsakās lietot arī produktus ar dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām, produktus, kas filtrēti ar dzīvnieku ķermeņa daļu palīdzību (piemēram, dažas vīna un alus šķirnes) un produktus, kas ir izmēģināti uz dzīvniekiem.

Kas ir dzīvnieku tiesības?

Dzīvnieku tiesību idejas pamatā ir uzskats, ka dzīvnieki kā justspējīgas būtnes ir pelnījuši dzīvot brīvi no izmantošanas un kaitējuma, ko tiem nodara cilvēki. Dzīvnieku tiesību aizstāvji necenšas padarīt cilvēkus un pārējās sugas pilnībā līdztiesīgas, bet nodrošināt dzīvniekiem pamattiesības – tiesības netikt izmantotiem un nepiedzīvot cilvēku izraisītas ciešanas un priekšlaicīgu nāvi. Dzīvnieku tiesību atzīšana un ievērošana nozīmētu to, ka mēs pārtrauktu viņus ražot un izmantot kā mūsu īpašumu, respektējot vismaz viņu tiesības būt brīviem no pakļautības cilvēku iegribām.

Kāpēc mums jāsatraucas par dzīvniekiem?

Vairums cilvēku uzskata, ka nevajadzīgas ciešanas ir slikta lieta. Citi dzīvnieki, sevišķi mugurkaulnieki, cieš fiziskas sāpes un emocionālu stresu ļoti līdzīgā veidā kā cilvēki. Tādēļ mums vajadzētu dzīvnieku ciešanas uztvert nopietni. Tā kā dzīvnieku izcelsmes produkti mūsu uzturā ir aizvietojami, kļūšana par vegānu ir viens no efektīvākajiem dzīvnieku ciešanu samazināšanas veidiem.

Vai tad cilvēki nav visēdāji?

Cilvēki ir visēdāji, taču mums tas nav obligāti nepieciešams: mēs varam pārtikt no pilnībā vegāniska uztura, pievienojot tam fermentācijas rezultātā radušos B12 vitamīnu. Augu valsts uzturs ir mums lieliski piemērots, kad tas iekļauj augļus, dārzeņus, riekstus, pākšaugus un pilngraudus. Mums nav nepieciešams būt visēdājiem, tāpēc mums nav vajadzības ēst dzīvniekus, vai to produktus.

Kā tad ar visām problēmām, kas pasaulē skar cilvēkus? Vai mums nevajadzētu atrisināt tās, pirms mēs satraucamies par dzīvniekiem?

Pasaulē ir miljoniem cilvēku, kas tiek ekspluatēti un dzīvo ciešanās – taču nav taisnība, ka vegāniem šie cilvēki nerūp. Neatkarīgi no globālajām problēmām, kas katru no mums satrauc, mums visiem tik un tā ir jāēd, jālieto kosmētika un jāvalkā drēbes – un kādēļ gan neizvēlēties visu šo lietu vegāniskās versijas? Ir pilnīgi iespējams rūpēties par cilvēkiem un dzīvniekiem vienlaicīgi, un patiesībā šīs lietas bieži ir saistītas – lopkopība ir izraisījusi vai pasliktinājusi vairākas krīzes, no kurām cieš cilvēki: klimata pārmaiņas, badu pasaulē un pret antibiotikām rezistentu baktēriju rašanos.

Tā, piemēram, liels daudzums pasaules graudu, sojas un kukurūzas kļūst par lopbarību, kaut arī ar to varētu pabarot cilvēkus. Ja mēs pārstātu nodarboties ar lopkopību, cilvēku lietošanai tiktu atbrīvoti tādi svarīgi resursi kā zeme un ūdens. Patiesība ir tāda, ka attīstīto valstu iedzīvotāju kāre pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem nodara kaitējumu attīstības valstīm – tāpēc satraukums par cilvēku ciešanām ir vēl viens labs iemesls pāriet uz augu valsts uzturu, nevis arguments pret vegānismu.

Ja visi kļūtu par vegāniem, vai mums būtu gana daudz auglīgas zemes, lai izaudzētu pārtiku visai pasaulei?

Patiesībā trešdaļa zemkopībai piemērotās zemes pasaulē tiek izmantota lopbarības ražošanai. Lopu audzēšana ir pamatā neefektīva, jo zīdītāji sevišķi neefektīvi pārvērš barību gaļā. Pētījumi liecina, ka ar vegānisku uzturu varētu pabarot visu pasauli un pat pārtraukt mežu izciršanu.

Kas notiks ar visiem mājlopiem, ja mēs tos neēdīsim?

Tā kā vairums dzīvnieku, ko ēdam, ir radīti tieši ēšanai, ilgtermiņā vienkārši būtu mazāk tādu dzīvnieku, jo mēs pārstātu tos vairot. Mūsdienu lopi, kurus esam pieraduši redzēt, ir radīti tikai mūsu lietošanai. Vairums šo dzīvnieku savvaļas šķirņu ir gandrīz vai pilnībā izmirušas. Ja vairāk cilvēku pārstātu ēst dzīvnieku izcelsmes produktus, kristos pieprasījums un lopkopības industrija saruktu, jo samazinātos peļņa – un, ja par vegāniem kļūtu visi, lopkopība ar laiku vienkārši izbeigtos. Ja visa pasaule kļūtu par vegāniem, ir maz ticams, ka pasauli pārņemtu aizvien pieaugoša govju, kazu un cūku populācija.

Vai tad augi nejūt sāpes?

Šo jautājumu bieži uzdod cilvēki, kas cenšas attaisnot dzīvnieku nogalināšanu ar to, ka arī augi jūt sāpes. Viņi parasti neveic līdzīgu salīdzinājumu, sakot, ka, tā kā augi jūt sāpes, mēs varam nogalināt cilvēkus.

Lai augi justu fiziskas sāpes, tiem būtu jāsatur kāda veida organizēti audi, kuri stimulācijas rezultātā aktivizētu struktūru augā, kam piemīt apziņa un kas varētu stimulāciju uztvert kā sāpīgu. Augos nav šādu struktūru, kas būtu analogas mugurkaulnieku sāpju receptoriem, neironiem un smadzeņu sāpju centriem. Dzīvnieki, būdami kustīgi, iegūst no spējas just sāpes, taču augiem vienkārši nav bioloģiskas vai evolucionāras nepieciešamības pēc sāpēm. Pat tad, ja augi justu sāpes, būt vegānam vēl aizvien būtu labāk, jo nevegānisks uzturs pieprasa patērēt vēl vairāk augu lopbarības ražošanai.

Vai ar bioloģisko gaļu viss ir kārtībā?

Nē. Iespējams, ka mazās saimniecībās pret dzīvniekiem izturas labāk, taču lielākā daļa tāpat tiek nošķirti no savām ģimenēm un pārcieš sāpīgas procedūras. Un viņu nāve vienmēr ir tāda pati: asiņaina, vardarbīga un nevajadzīga.

Bet kā ar brīvi turētu vistu olām?

Gandrīz jebkas ir labāks par rūpniecisko lopkopību, taču diemžēl arī vistas, kas netiek turētas krātiņos, nav pasargātas no cietsirdības. Vistas, no kurām iegūst šādas olas, ir saspiestas milzīgās kūtīs, un, kad vistu produktivitāte krītas, tās tiek nogalinātas. Arī šeit pastāv gailēnu “problēma” – olu industrijā tiem nav nekādas vērtības, un viņi tiek nogalināti uzreiz pēc izšķilšanās.

Kas vainas piena produktiem?

Govs, tāpat, kā jebkurš zīdītājs, tai skaitā cilvēks, var ražot pienu tikai tad, ja dzemdē. Piena fermās govis reizi gadā tiek apaugļotas, lai tās nepārtrauktu dot pienu. Dabā govis dabiski kļūtu grūtas, teļi dzertu pienu, un govju slaukšana būtu pilnīgi nevajadzīga. Taču piena fermās teļi tiek atņemti mātēm jau pāris dienas pēc piedzimšanas. Tas tiek darīts, lai iegūtu maksimālu daudzumu piena cilvēku patēriņam. Teles tiek vai nu audzētas par piena ražotājām, uzreiz nokautas vai arī pārdotas teļa gaļas ražotājiem. Taču vīriešu kārtas teļiem ir tikai divas iespējas: tos pārved uz teļa gaļas ražotni un iesloga nelielos aplokos vai kastēs, ierobežojot to kustības iespējas un nokaujot tos sešu mēnešu vecumā; vai arī tos nokauj uzreiz. Dabā govis var nodzīvot līdz 20 gadu vecumam, bet vidējais piena govs vecums fermā ir mazāk nekā 5 gadi.

Vai tad meži netiek izcirsti tādēļ, ka cilvēki ēd soju?

Sojas globālā pieprasījuma izaugsme un deforestācija ir savstarpēji saistītas parādības, tomēr lielākā daļa no sojas tiek lietota dzīvnieku barībai un biodegvielas ražošanai. Gandrīz 85 % no globālās sojas ražas tiek samalts eļļai vai miltiem, un apmēram 75 % no ražas izmanto dzīvnieku barībai. Tāpēc, lietojot industriālās lopkopības produktus, mēs atbalstām mežu izciršanu un tērējam daudz vairāk sojas, nekā ēdot vegāniski. Toties jaunie pētījumi rāda, ka vegānisks uzturs varētu gan barot visu pasauli, gan likt punktu deforestācijai.