Vide

Atkritumu šķirošana, auduma maisiņi iepērkoties, došanās uz darbu ar velosipēdu – mēs visi zinām veidus, kā padarīt savu dzīvesveidu videi draudzīgāku. Viena no visefektīvākajām lietām, ko katrs no mums var paveikt, lai samazinātu savu oglekļa pēdu, ir atteikšanās no dzīvnieku izcelsmes produktiem.

MAZINA IETEKMI UZ VIDI

Gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana ir milzīga slodze videi – sākot no kultūraugu un ūdens patēriņu, kas paredzēts lopbarībai, līdz transportēšanai un citiem apstrādes procesiem, kas nepieciešami garajā ceļā no lauksaimniecības līdz šķīvim.

Milzīgie apmēri, kādos tiek audzēti lopbarības augi gaļas ražošanai, noved pie mežu izciršanas, biotopu zuduma un sugu izmiršanas. Brazīlijā vien, 5.6 miljonu hektāru zemes platībā tiek audzētas sojas pupas, kas paredzētas dzīvnieku barošanai Eiropā. Tā tiek veicināts nepietiekams uzturs nabadzīgāko sabiedrības locekļu vidū – viņi ir spiesti izmantot zemi, lai audzētu kultūraugus lopbarībai, tā vietā, lai audzētu pārtiku savām vajadzībām. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu vegānisku uzturu, nepieciešamais zemes un ūdens daudzums ir ievērojami mazāks, padarot pievēršanos vegānismam par vienu no vieglākajiem, patīkamākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā samazināt savu ietekmi uz vidi.

PATĒRĒ MAZĀK ŪDENS

Saskaņā ar nesenu Apvienoto Nāciju ziņojumu, līdz 2030. gadam pasaulē būs atlikuši vien 60% no nepieciešamajiem ūdens resursiem, ja nenotiks ievērojamas politiskas pārmaiņas. Tiek prognozēts, ka situācija pasliktināsies, palielinoties iedzīvotāju skaitam un pieaugot patēriņam uz vienu cilvēku, kas notiek aizvien vairāk cilvēkiem pasaulē pārņemot resursu ietilpīgos rietumnieku gaļas ēšanas paradumus.

KĀ PALĪDZĒT?

Kaut arī statistikas dati atšķiras, ir droši apgalvot, ka gaļēdāja pabarošanai ir nepieciešams 3 reizes lielāks ūdens daudzums salīdzinājumā ar indivīdu, kurš izvēlas vegānisku uzturu. Piemēram, lai iegūtu 1kg liellopa gaļas, ir nepieciešami 15 500 litri ūdens, turptetī 1kg tomātu – 180 litri, bet 1 kg kartupeļu – 250 litri.

Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošana patērē ārkārtīgi daudz zemes resursu. Visā pasaulē, lauksaimniecībā tiek izmantoti aptuveni 70% no pieejamajiem sauldūdens krājumiem. Aptuveni 20% paņem rūpniecība, un 10% atliek mājsaimniecībām. Tas tāpēc, ka aramzeme tiek apūdeņota, lai uzlabotu un palielinātu tās ražību. Liela daļa šīs aramzemes tiek izmantota pilnīgi nelietderīgi, audzējot kultūraugus, kas tiek izbaroti mājlopiem, nevis tiešā veidā cilvēku pārtikas patēriņam. Ūdens, kas tiek izmantots šai zemei, kā arī tas, ko mājlopi patērē tiešā veidā, ir vēl viens izšķērdēts resurss.

Tā kā liela daļa no lopbarības, kas tiek izbarota dzīvniekiem Eiropā, tiek audzēta attīstības valstīs, izšķērdētais ūdens nāk ne tikai no Eiropas rezervēm, bet arī no valstīm, kur dzeramā ūdens ir ļoti maz. Pievēršanās vegāniskam uzturam palīdz ievērojami samazināt pasaules ūdens patēriņa prasības.

ŪDENS PIESĀRŅOJUMS

Lauksaimniecība ir ūdens piesārņojuma avots numur viens. Liellopu un citu lauksaimniecības dzīvnieku šķidrie mēsli piesārņo gruntsūdeņus, strautus un upes. Lopkopības nozare, ļoti iespējams, ir vislielākais ūdens piesārņojuma avots. Kūtsmēsli un virca satur nitrogēnu un fosforu augstos līmeņos. Šie elementi var ieplūst gruntī un tālāk nonākt ezeros, apdraudot zivju un citu dzīvnieku dzīvīu un veselību. Procesā izdalās arī amonjaks, kas var izraisīt skābos lietus. Pieprasījums pēc lopbarības ir viens no galvenajiem augu lauksaimniecības intensifikācijas iemesliem.