Buklets “Cieni dzīvību”

Buklets par vegānismu jauniešiem (un ne tikai!) – sākot ar to, kas īsti ir vegānisms un beidzot ar ieteikumiem, kā tikt galā ar omes reakciju. Informatīvs materiāls, lai palīdzētu kļūt par zinošiem, veseliem un aktīviem vegāniem.

Izdrukas fails apskatāms šeit.

Pavairošana un izplatīšana draugiem, paziņām, skolas biedriem un citiem ir pilnībā apsveicama! Ja vēlies saņemt bukletu (vai nelielu žūksni) bez maksas vai par ziedojumu, raksti mums uz: info-at-vegan.lv un pie vajadzības centīsimies aizgādāt uz dažādām Latvijas pilsētām.

Pāris ieteikumi:

  • Vislabākais – dot izlasīt draugiem un cilvēkiem, kas bukletu uzreiz neizmetīs pirmajā miskastē.
  • Iesakām materiālu atstāt, piemēram, augstskolu telpās (pie ziņojumu dēļiem, bezmaksas kartiņu stendos utt.), bibliotēkās, kafejnīcās un citur, kur cilvēki mēdz nesteidzīgi uzturēties.
  • Sabiedriskās vietās vēlams atstāt nedaudzus bukletus vienā reizē un pa laikam “krājumu” atjaunot.

Lai labi lasās un izplatās!

Raksti šajā kategorijā:

4 thoughts on “Buklets “Cieni dzīvību”

  1. Leo on

    Pieļauju, ka uz bukleta nav norāžu par tā nodošanu makulatūrā un informācijas par makulatūras nodošanas punktiem. Ja tā, tad tā ir noziedzīga attieksme pret vidi, kura ir ļoti izteikta tieši vegāniem, cik es varu spriest pēc šajā lapā esošajiem materiāliem. Ir jāaizdomājas arī tālāk, citādi viss, ko Jūs dariet ir “kaķim zem astes” un Jūs esat pretrunā ar saviem principiem.

    • Mēģināsim akurāti rekonstruēt komentāra autora argumentu. Autors runā par vegānu veicināto vides piesārņojumu un apgalvo, ka tādējādi viss vegānu darītais ir nekam nederīgs un pat pretrunā ar vegānisma principiem.

      Galvenā tēze šeit atrodama teikumā: „Ir jāaizdomājas arī tālāk, citādi viss, ko Jūs dariet ir „kaķim zem astes” un Jūs esat pretrunā ar saviem principiem.” No konteksta kļūst skaidrs, ka „jāaizdomājas tālāk” norāda uz nepieciešamību vegāniem aizdomāties arī par vides jautājumiem. Autora skatījumā, neaizdomājoties par vides jautājumiem, ne tikai nav iespējams attīstīt vegānismu (viss, ko Jūs dariet ir „kaķim zem astes”), bet arī tam tiek kaitēts (Jūs esat pretrunā ar saviem principiem).

      Iepriekš tekstā autors apgalvo, ka tieši vegāniem ir raksturīga noziedzīga attieksme pret vidi. Par to liecinot 1) tas, ka uz bukleta varētu nebūt norāžu par tā nodošanu makulatūrā un informācijas par makulatūras nodošanas punktiem; 2) Vegan.LV lapā esošie materiāli.

      = 1 =

      Tad nu pāriesim pie argumenta detalizētas analīzes. Sākšu ar vienkāršākajiem un mazāk svarīgajiem argumentiem, kas tekstā parādās pirmie: „Pieļauju, ka uz bukleta nav norāžu par tā nodošanu makulatūrā un informācijas par makulatūras nodošanas punktiem. Ja tā, tad tā ir noziedzīga attieksme pret vidi.”

      Acīmredzot autors pieņem, ka: „Ja uz bukleta nav norāžu par tā nodošanu makulatūrā un informācijas par makulatūras nodošanas punktiem, tad tā ir noziedzīga attieksme pret vidi.”

      Rekonstruējot argumentu, mēs atrodam divus apgalvojumus.

      a) Uz bukleta nav norāžu par tā nodošanu makulatūrā un informācijas par makulatūras nodošanas punktiem. (Turpmāk: „makulatūras norādes”).

      b) Tā ir noziedzīga attieksme pret vidi.

      Restaurējot noklusētās premisas, iespējams secīgi nonākt no makulatūras norādēm līdz noziedzīgai attieksmei sekojošā veidā:

      (1) Uz bukleta nav makulatūras norāžu.

      (2) Makulatūras norāžu trūkums veicina neadekvātu utilizāciju.

      (3) Neadekvātas utilizācijas veicināšana palielina vides piesārņojumu.

      ∴ (4) Makulatūras norāžu trūkums palielina vides piesārņojumu. (No (2) un (3)).

      (5) Vides piesārņojuma palielināšana ir noziedzīga attieksme pret vidi.

      ∴ (6) Makulatūras norāžu trūkums ir noziedzīga attieksme pret vidi. (No (4) un (5)).

      7. Bukletu bez makulatūras norādēm izdevuši vegāni.

      ∴ (8) Vegāniem raksturīga noziedzīga attieksme pret vidi. (No (6) un (7)).

      Uz bukleta nudien nav makulatūras norāžu. Bet palūkosimies vērīgi, vai arguments iztur pārbaudi. Kā tiek pamatota vegānu noziedzīgā attieksme pret vidi? Vegāni palielina vides piesārņojumu. Kā? Neveicinot bukleta adekvātu utilizāciju, proti, izmešanu makulatūrā?

      Bet ja buklets tiek saglabāts, nevis izmests, vai arī tad makulatūras norāžu trūkums palielina vides piesārņojumu? Varbūt iespējamas kādas citas norādes, kas darbojas līdzīgi makulatūras norādēm? Nudien, bukletā atrodams teksts „Paldies, ka izlasīji! Iedod izlasīt citiem!” Kaut arī buklets nesatur makulatūras norādes, tas tomēr neveicina vides piesārņošanu. (Savukārt, ja ar norādēm vien ir par maz, lai cilvēkus motivētu uz atbildīgu rīcību, nelīdzēs arī autora piesauktās makulatūras norādes.)

      = 2 =

      Otrs arguments par vegānu noziedzīgo attieksmi pret vidi skan sekojoši: „[..] tā ir noziedzīga attieksme pret vidi, kura ir ļoti izteikta tieši vegāniem, cik es varu spriest pēc šajā lapā esošajiem materiāliem.”

      Rekonstruējot argumentu, redzam sekojošas premisas un secinājumu.

      (9) Vegan.LV lapā esošie materiāli uzrāda noziedzīgu attieksmi pret vidi.

      (10) Lapu veido vegāni.

      ∴ (11) Vegāniem raksturīga noziedzīga attieksme pret vidi. (No (9) un (10)).

      Autors nav norādījis, kuri Vegan.LV lapā esošie materiāli uzrāda noziedzīgu attieksmi pret vidi. Tādējādi šis apgalvojums uzskatāms par nepamatotu.

      Piebildes labad vērts atzīmēt, ka vegāni nav gluži vienaldzīgi pret vides jautājumiem. Lai arī vides jautājumi vegāniem nav centrālie, lapā tomēr atrodami vismaz daži raksti, kas veltīti vides jautājumiem: http://vegan.lv/category/raksti/vide/

      = 3 =

      Kad esam apskatījuši autora ievadargumentus, varam pāriet pie paša būtiskākā. Autors raksta „Ir jāaizdomājas arī tālāk, citādi viss, ko Jūs dariet ir “kaķim zem astes” un Jūs esat pretrunā ar saviem principiem.”

      Mēģināsim rekonstruēt teikto autoram labvēlīgā veidā.

      a) „Ir jāaizdomājas arī tālāk [..]” – Ko autors ar šo domā? Tālāk par ko? Spriežot pēc konteksta, izteikums interpretējams sekojoši „Ir jāaizdomājas arī par vides jautājumiem”.

      b) „[..] citādi viss, ko Jūs dariet ir „kaķim zem astes” [..]” – Viss, ko mēs darām? Vai domāts, piemēram, ka pagatavojam garšīgu vegānisku maltīti un nespējam paēst? Bet interpretēsim tomēr autora teikto viņam par labu. Pieņemsim, ka „zem astes” jeb „bez rezultātiem” attiecas tieši uz to, ko vegāni dara primāri, proti, cenšas mazināt tīšu kaitēšanu dzīvniekiem.

      c) „[..] Jūs esat pretrunā ar saviem principiem.” – Vegānu princips ir tīši nekaitēt dzīvniekiem. Būt pretrunā ar šo principu tad nozīmē tīši kaitēt dzīvniekiem.

      Tātad redzam, ka autors iestājas par ļoti nopietnu lietu, proti: „Vegāniem ir jāaizdomājas arī par vides piesārņojumu, citādi viņi ne tikai nemazina tīšu kaitēšanu dzīvniekiem, bet pat tīši kaitē dzīvniekiem.”

      Rekonstruējot argumentu sanāk:

      (12) Nav iespējams mazināt tīšu kaitēšanu dzīvniekiem, ja neaizdomājas par vides jautājumiem.

      (13) Vegāni neaizdomājas par vides jautājumiem. (no (8) un (11)).

      ∴ (14) Vegāni nespēj mazināt tīšu kaitēšanu dzīvniekiem.

      un

      (15) Dzīvniekiem tiek tīši kaitēts, ja neaizdomājas par vides jautājumiem.

      (16) Vegāni neaizdomājas par vides jautājumiem. (no (8) un (11)).

      ∴ (17) Vegāni tīši kaitē dzīvniekiem.

      Palūkosimies, vai premisas ir patiesas. Vai iespējams mazināt tīšu kaitēšanu dzīvniekiem bez aizdomāšanās par vides jautājumiem? Jā, ļoti vienkārši, vienkārši nepērc veikalā dzīvnieku produktus. Nepasūti dzīvnieku ieslodzīšanu un nogalināšanu. Vai, piemēram, ja redzi, ka kāds uz ielas spārda suni, apturi šo cilvēku. Ir daudz un dažādu veidu, kādā palīdzēt vai novērst kaitēšanu dzīvniekiem bez vides faktora iesaistīšanas (jeb neitrāli videi).

      Paskatīsimies, vai iespējams piesārņot vidi un palīdzēt dzīvniekiem. Nav grūti iedomāties hipotētisku situāciju, kurā var vienlaikus piesārņot vidi un nekaitēt dzīvniekiem. Piemēram, var tērēt benzīnu (neekoloģiska rīcība), lai aizbrauktu uz tālāku veikalu pēc kādiem īpašiem vegāniskiem ēdieniem (kaitēšanas mazināšana).

      Redzam, ka vegānisms ne vienmēr ir saistīts ar vides apsvērumiem. Ne vienmēr tīšas kaitēšanas mazināšana ir vienlaikus arī ekoloģiska (piemēram, noslepkavot dzīvnieku var izrādīties ekoloģiskāk nekā viņu barot visu mūžu). Ne vienmēr kaitēšanas mazināšanai vispār ir kāds sakars ar ekoloģiju. Taču ļoti bieži vegānisms tomēr iet roku rokā ar ekoloģiju. Lopkopība ir viena no lielākajām dabu piesārņojošām industrijām. Tāpēc atteikšanās no dzīvnieku izcelsmes produktiem bieži vien iet roku rokā ar ekoloģisku izvēli.

      Rezumējot.

      Autora arguments, kas sastāv no vairākām daļām, satur virkni spriešanas kļūdu.

      1) No makulatūras norāžu neesamības vien nav iespējams secināt noziedzīgu attieksmi pret vidi.

      2) Autors bez pamatojuma secina noziedzīgu attieksmi pret vidi pēc Vegan.LV materiāliem.

      3) Autors nepareizi spriež, ka bez vides faktoru ņemšanas vērā nav iespējams vegānisks dzīvesveids un dzīvnieku tiesību aktīvisms.

      4) Autors aplami (un bez argumentiem) pieņem, ka vegānisms ir videi kaitīgāks nekā citi dzīvošanas veidi. Atbilstoši pētījumiem vegānisms ir vismaz 2-3 reizes „zaļāks” par citām attieksmēm, kuras autors implicīti pieņem kā “nenoziedzīgas”, kad raksta “noziedzīga attieksme pret vidi, kura ir ļoti izteikta TIEŠI vegāniem”.

      • heh, ar šādiem palagiem (pat ja pamagotiem) uzlabot priekšstatu par vegāniem varētu būt sarežģīti :)

    • A. on

      Mēģināsim akurāti rekonstruēt komentāra autora argumentu. Autors runā par vegānu veicināto vides piesārņojumu un apgalvo, ka tādējādi viss vegānu darītais ir nekam nederīgs un pat pretrunā ar vegānisma principiem.

      Galvenā tēze šeit atrodama teikumā: „Ir jāaizdomājas arī tālāk, citādi viss, ko Jūs dariet ir „kaķim zem astes” un Jūs esat pretrunā ar saviem principiem.” No konteksta kļūst skaidrs, ka „jāaizdomājas tālāk” norāda uz nepieciešamību vegāniem aizdomāties arī par vides jautājumiem. Autora skatījumā, neaizdomājoties par vides jautājumiem, ne tikai nav iespējams attīstīt vegānismu (viss, ko Jūs dariet ir „kaķim zem astes”), bet arī tam tiek kaitēts (Jūs esat pretrunā ar saviem principiem).

      Iepriekš tekstā autors apgalvo, ka tieši vegāniem ir raksturīga noziedzīga attieksme pret vidi. Par to liecinot 1) tas, ka uz bukleta varētu nebūt norāžu par tā nodošanu makulatūrā un informācijas par makulatūras nodošanas punktiem; 2) Vegan.LV lapā esošie materiāli.

      = 1 =

      Tad nu pāriesim pie argumenta detalizētas analīzes. Sākšu ar vienkāršākajiem un mazāk svarīgajiem argumentiem, kas tekstā parādās pirmie: „Pieļauju, ka uz bukleta nav norāžu par tā nodošanu makulatūrā un informācijas par makulatūras nodošanas punktiem. Ja tā, tad tā ir noziedzīga attieksme pret vidi.”

      Acīmredzot autors pieņem, ka: „Ja uz bukleta nav norāžu par tā nodošanu makulatūrā un informācijas par makulatūras nodošanas punktiem, tad tā ir noziedzīga attieksme pret vidi.”

      Rekonstruējot argumentu, mēs atrodam divus apgalvojumus.

      a) Uz bukleta nav norāžu par tā nodošanu makulatūrā un informācijas par makulatūras nodošanas punktiem. (Turpmāk: „makulatūras norādes”).

      b) Tā ir noziedzīga attieksme pret vidi.

      Restaurējot noklusētās premisas, iespējams secīgi nonākt no makulatūras norādēm līdz noziedzīgai attieksmei sekojošā veidā:

      (1) Uz bukleta nav makulatūras norāžu.

      (2) Makulatūras norāžu trūkums veicina neadekvātu utilizāciju.

      (3) Neadekvātas utilizācijas veicināšana palielina vides piesārņojumu.

      ∴ (4) Makulatūras norāžu trūkums palielina vides piesārņojumu. (No (2) un (3)).

      (5) Vides piesārņojuma palielināšana ir noziedzīga attieksme pret vidi.

      ∴ (6) Makulatūras norāžu trūkums ir noziedzīga attieksme pret vidi. (No (4) un (5)).

      7. Bukletu bez makulatūras norādēm izdevuši vegāni.

      ∴ (8) Vegāniem raksturīga noziedzīga attieksme pret vidi. (No (6) un (7)).

      Uz bukleta nudien nav makulatūras norāžu. Bet palūkosimies vērīgi, vai arguments iztur pārbaudi. Kā tiek pamatota vegānu noziedzīgā attieksme pret vidi? Vegāni palielina vides piesārņojumu. Kā? Neveicinot bukleta adekvātu utilizāciju, proti, izmešanu makulatūrā?

      Bet ja buklets tiek saglabāts, nevis izmests, vai arī tad makulatūras norāžu trūkums palielina vides piesārņojumu? Varbūt iespējamas kādas citas norādes, kas darbojas līdzīgi makulatūras norādēm? Nudien, bukletā atrodams teksts „Paldies, ka izlasīji! Iedod izlasīt citiem!” Kaut arī buklets nesatur makulatūras norādes, tas tomēr neveicina vides piesārņošanu. (Savukārt, ja ar norādēm vien ir par maz, lai cilvēkus motivētu uz atbildīgu rīcību, nelīdzēs arī autora piesauktās makulatūras norādes.)

      = 2 =

      Otrs arguments par vegānu noziedzīgo attieksmi pret vidi skan sekojoši: „[..] tā ir noziedzīga attieksme pret vidi, kura ir ļoti izteikta tieši vegāniem, cik es varu spriest pēc šajā lapā esošajiem materiāliem.”

      Rekonstruējot argumentu, redzam sekojošas premisas un secinājumu.

      (9) Vegan.LV lapā esošie materiāli uzrāda noziedzīgu attieksmi pret vidi.

      (10) Lapu veido vegāni.

      ∴ (11) Vegāniem raksturīga noziedzīga attieksme pret vidi. (No (9) un (10)).

      Autors nav norādījis, kuri Vegan.LV lapā esošie materiāli uzrāda noziedzīgu attieksmi pret vidi. Tādējādi šis apgalvojums uzskatāms par nepamatotu.

      Piebildes labad vērts atzīmēt, ka vegāni nav gluži vienaldzīgi pret vides jautājumiem. Lai arī vides jautājumi vegāniem nav centrālie, lapā tomēr atrodami vismaz daži raksti, kas veltīti vides jautājumiem: http://vegan.lv/category/raksti/vide/

      = 3 =

      Kad esam apskatījuši autora ievadargumentus, varam pāriet pie paša būtiskākā. Autors raksta „Ir jāaizdomājas arī tālāk, citādi viss, ko Jūs dariet ir “kaķim zem astes” un Jūs esat pretrunā ar saviem principiem.”

      Mēģināsim rekonstruēt teikto autoram labvēlīgā veidā.

      a) „Ir jāaizdomājas arī tālāk [..]” – Ko autors ar šo domā? Tālāk par ko? Spriežot pēc konteksta, izteikums interpretējams sekojoši „Ir jāaizdomājas arī par vides jautājumiem”.

      b) „[..] citādi viss, ko Jūs dariet ir „kaķim zem astes” [..]” – Viss, ko mēs darām? Vai domāts, piemēram, ka pagatavojam garšīgu vegānisku maltīti un nespējam paēst? Bet interpretēsim tomēr autora teikto viņam par labu. Pieņemsim, ka „zem astes” jeb „bez rezultātiem” attiecas tieši uz to, ko vegāni dara primāri, proti, cenšas mazināt tīšu kaitēšanu dzīvniekiem.

      c) „[..] Jūs esat pretrunā ar saviem principiem.” – Vegānu princips ir tīši nekaitēt dzīvniekiem. Būt pretrunā ar šo principu tad nozīmē tīši kaitēt dzīvniekiem.

      Tātad redzam, ka autors iestājas par ļoti nopietnu lietu, proti: „Vegāniem ir jāaizdomājas arī par vides piesārņojumu, citādi viņi ne tikai nemazina tīšu kaitēšanu dzīvniekiem, bet pat tīši kaitē dzīvniekiem.”

      Rekonstruējot argumentu sanāk:

      (12) Nav iespējams mazināt tīšu kaitēšanu dzīvniekiem, ja neaizdomājas par vides jautājumiem.

      (13) Vegāni neaizdomājas par vides jautājumiem. (no (8) un (11)).

      ∴ (14) Vegāni nespēj mazināt tīšu kaitēšanu dzīvniekiem.

      un

      (15) Dzīvniekiem tiek tīši kaitēts, ja neaizdomājas par vides jautājumiem.

      (16) Vegāni neaizdomājas par vides jautājumiem. (no (8) un (11)).

      ∴ (17) Vegāni tīši kaitē dzīvniekiem.

      Palūkosimies, vai premisas ir patiesas. Vai iespējams mazināt tīšu kaitēšanu dzīvniekiem bez aizdomāšanās par vides jautājumiem? Jā, ļoti vienkārši, vienkārši nepērc veikalā dzīvnieku produktus. Nepasūti dzīvnieku ieslodzīšanu un nogalināšanu. Vai, piemēram, ja redzi, ka kāds uz ielas spārda suni, apturi šo cilvēku. Ir daudz un dažādu veidu, kādā palīdzēt vai novērst kaitēšanu dzīvniekiem bez vides faktora iesaistīšanas (jeb neitrāli videi).

      Paskatīsimies, vai iespējams piesārņot vidi un palīdzēt dzīvniekiem. Nav grūti iedomāties hipotētisku situāciju, kurā var vienlaikus piesārņot vidi un nekaitēt dzīvniekiem. Piemēram, var tērēt benzīnu (neekoloģiska rīcība), lai aizbrauktu uz tālāku veikalu pēc kādiem īpašiem vegāniskiem ēdieniem (kaitēšanas mazināšana).

      Redzam, ka vegānisms ne vienmēr ir saistīts ar vides apsvērumiem. Ne vienmēr tīšas kaitēšanas mazināšana ir vienlaikus arī ekoloģiska (piemēram, noslepkavot dzīvnieku var izrādīties ekoloģiskāk nekā viņu barot visu mūžu). Ne vienmēr kaitēšanas mazināšanai vispār ir kāds sakars ar ekoloģiju. Taču ļoti bieži vegānisms tomēr iet roku rokā ar ekoloģiju. Lopkopība ir viena no lielākajām dabu piesārņojošām industrijām. Tāpēc atteikšanās no dzīvnieku izcelsmes produktiem bieži vien iet roku rokā ar ekoloģisku izvēli.

      Rezumējot.

      Autora arguments, kas sastāv no vairākām daļām, satur virkni spriešanas kļūdu.

      1) No makulatūras norāžu neesamības vien nav iespējams secināt noziedzīgu attieksmi pret vidi.

      2) Autors bez pamatojuma secina noziedzīgu attieksmi pret vidi pēc Vegan.LV materiāliem.

      3) Autors nepareizi spriež, ka bez vides faktoru ņemšanas vērā nav iespējams vegānisks dzīvesveids un dzīvnieku tiesību aktīvisms.

      4) Autors aplami (un bez argumentiem) pieņem, ka vegānisms ir videi kaitīgāks nekā citi dzīvošanas veidi. Atbilstoši pētījumiem vegānisms ir vismaz 2-3 reizes „zaļāks” par citām attieksmēm, kuras autors implicīti pieņem kā “nenoziedzīgas”, kad raksta “noziedzīga attieksme pret vidi, kura ir ļoti izteikta TIEŠI vegāniem”.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *