Lopkopība – vislielākais drauds videi

Publicēts Publicēts Vide

Publicēts 2007. gadā vairs nepastāvošās biedrības “Zaļā alternatīva” mājas lapā.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) speciālisti laiduši klajā informatīvu materiālu ar nosaukumu “Mājlopu garā ēna” (Livestock’s long shadow), ar kura palīdzību cerēts pievērst sabiedrības uzmanību lopu audzēšanas briesmām videi. Dokumentā brīdināts, ka mājlopu dēļ tiek spēcīgi veicinātas klimata pārmaiņas, piesārņots gaiss, augsne, ūdens, kā arī iznīcināta bioloģiskā daudzveidība (biodiversitāte). PLO brīdina, ka, tā kā paredzēts, ka gaļas patēriņš līdz 2050. gadam dubultosies, ir steidzami nepieciešams vismaz uz pusi samazināt mājlopu radīto ietekmi uz vidi, lai kaut vai saglabātu pašreizējo vides piesārņojuma stāvokli un to nepalielinātu.
Mājlopu masveida audzēšana esot viens no diviem vai trim lielākajiem vides piesārņotājiem pasaules mērogā. Pētījumā arī tiek minēts, ka gaļas ražošanas sektors ir ļoti būtisks, jo tas nodrošina darbavietas 1,3 miljardiem cilvēku, kā arī miljardam attīstības valstu iedzīvotāju lopkopība esot vienīgā “bada maize”. Diemžēl dokumentā tiek aizmirsts par citiem pētījumiem, kas pierāda, ka, ja tik neaptverami milzīgs daudzums resursu netiktu izniekots lopu audzēšanā, bada problēmu praktiski nebūtu. Turklāt cilvēkus varētu nodarbināt pārtikā izmantojamu lauksaimniecības produktu audzēšanā, kas nepiesārņotu vidi tik nesamērīgos apjomos, turklāt neprasītu dzīvnieku dzīvju upuri.

    Ietekme uz sauszemes platībām

Mājlopu ganībām, saskaņā ar PLO sniegtajiem datiem, tiek izmantoti 26% no ar ledu nepārklātās sauszemes daļas. Aptuveni 33% planētas kopējās aramzemes platības tiek izmantoti mājlopu barības līdzekļu audzēšanai. Kopumā mājlopu audzēšanai tiek izmantoti 70% lauksaimniecībai piemērotās zemes un aptuveni 30% planētas kopplatības. Turklāt, kā minēts pētījuma rezultātu apkopojumā, lopkopība ir galvenais iemesls mežu izciršanai Latīņamerikā, kur 70% no kādreiz mežiem klātās platības tagad aizņem ganības, turklāt liela daļa no atlikušās platības tiekot izmantota lopbarības audzēšanai.

    Ietekme uz klimatu

Tiek veikti visdažādākie pasākumi, lai samazinātu automašīnu izplūdes gāzu stimulējošo ietekmi uz globālo sasilšanu, taču, kā izrādās, govis rada vislielāko – 18% – no kopējā ogļskābās gāzes izplūdes daudzumu, kas pārsniedz pat transporta līdzekļu radīto. Turklāt govis ražo arī citas siltumnīcas efektu veicinošas gāzes – 37% antropgēnā metāna (lielākā daļa rodas atgremotājlopu gremošanas rūgšanas procesos), 65% kopējās antropogēnā slāpekļa oksīda emisijas (rodas no kūtsmēsliem), 2/3 antrpogēnā amonjaka izplūdes, kas ievērojami veicina skābā lietus attīstīšanos, kā arī palielina skābju līmeni ekosistēmās.

 

    Ūdens piesārņojums

Prognozēts, ka 2025. gadā 64% Zemes iedzīvotāju būs problemātiska pieeja saldūdenim. Tajā pašā laikā lopkopība ir galvenais iemesls saldūdens patēriņa apjoma palielināšanai – 8% no cilvēku izmantotā saldūdens tiek pielietoti lopaudzēšanas vajadzībām. Dokumentā tiek lēsts, ka lopkopība visticamāk ir vislielākais ūdens piesārņotājs, kas rada tā sauktās “mirušās zonas” ekosistēmās, veselības problēmas cilvēkiem, iznīcina koraļļu rifus u.c. Galvenie lopkopības radītie ūdens piesārņojuma avoti saskaņā ar ANO dokumentu ir dzīvnieku ekskrementi, lopu audzēšanā izmantotie hormoni un antibiotikas, miecētavās izmantotās ķimikālijas, mākslīgais mēslojums un pesticīdi, kas izmantoti lopbarības ražošanā, kā arī jau noganīto ganību nogulsnējumi.

    Drauds bioloģiskajai daudzveidībai

Lopi sastāda 20% no kopējās dzīvnieku pasaules biomasas, un patlaban, kad draudi bioloģiskajai daudzveidībai ir tik aktuāli, lopkopībā tiek izmantoti 30% mūsu planētas platību, ko kādreiz esot apdzīvojušas savvaļas dzīvās būtnes. ANO izplatītajā dokumentā tiek lēsts, ka lopkopība varētu būt lielākais drauds bioloģiskajai daudzveidībai.

Dokumentā minēti arī daļēji problēmu risinājumi, kas problēmas nevis atrisinātu, bet gan samazinātu. Pārsvarā kā risinājumi minētas dažādas lopkopības un ar to saistītu darbības sfēru metodes, kas esot efektīvākas, kā arī videi un cilvēkam draudzīgākas. Taču gan vides, gan cilvēka veselības problēmu novēršanā visefektīvākais līdzeklis būtu pārtraukt lopkopības radīto piesārņojumu un produktu radītās sekas pinībā, atsakoties sponsorēt šo dzīvnieku mocīšanas industriju, degradēt vidi un graut pašu cilvēku veselību.