Moby: “Glābiet cilvēkus!”

Pirms dažiem gadiem es runāju ar Alu Goru (jā, es lielos). Es viņam uzdevu ļoti vienkāršu un nepārprotamu jautājumu: “Lopkopība rada aptuveni 18% no visām gāzēm, kas izraisa klimata pārmaiņas. Kādēļ jūs to nepieminējāt savā grāmatā vai filmā?”

Viņa atbilde bija mulsinoši atklāta. Viņš teica aptuveni tā: “Lielākajai daļai cilvēku informācija par lopkopības ietekmi uz klimata pārmaiņām būtu pārāk neērta patiesība.”

Mums garšo dzīvnieku produkti.

Vismaz tev garšo dzīvnieku produkti. Esmu vegāns jau 28 gadus, tādēļ, ja godīgi, es pat neatceros, kā tie garšo.

Taču mums kā sugai garšo dzīvnieku produkti. Ļoti garšo.

Informācijai: katru gadu ASV tiek izaudzēti un nogalināti aptuveni 10 miljardi lauksaimniecības dzīvnieku.  Visā pasaulē katru gadu tiek izaudzēti un nogalināti aptuveni 56 miljardi dzīvnieku. Veicot vienkāršus aprēķinus, ir skaidrs, ka katru sekundi pārtikai nogalinām 1776 dzīvniekus. Šajā aprēķinā pat netiek iekļautas zivis un citi jūras dzīvnieki.

Lai arī es esmu vegāns ētisku iemeslu dēļ, es nevēlos rakstīt par lopkopības ētisko pusi. Es vēlos rakstīt par to, kā lopkopība nogalina mūs un iznīcina mūsu planētu.

Es zinu, ka tas izklausās pēc pārspīlējuma. “Mūsu planēta tiek iznīcināta!” Taču reizēm pārspīlējums nav pārspīlējums. Dažreiz pārspīlējums ir tīra patiesība. Es sākšu ar klimata pārmaiņām.

Apvienoto Nāciju Organizācija ir publicējusi pētījumu, kurā secināts: lopkopība pašlaik rada aptuveni 18% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Citiem vārdiem: lopkopība rada vairāk klimata pārmaiņas veicinošu gāzu nekā visi automobiļi, kuģi, autobusi, kravas mašīnas, motocikli un lidmašīnas uz zemeslodes.

Taču mums patīk dzīvnieki – vismaz viņu audzēšana un ēšana. Tādēļ mēs esam noslēguši bartera līgumu: dzīvnieku produkti pret klimata pārmaiņām.

Klimats ir sarežģīts. Un klimata pārmaiņas ir sarežģītas. Taču lopkopības ietekme uz klimata pārmaiņām ir vienkārša.

Kā tad ar badu pasaulē? Uz zemeslodes dzīvo vairāk nekā 7 000 000 000 cilvēku, un daudzi no viņiem cieš badu. Raksts pēc raksta un grāmata pēc grāmatas uzdod vienu un to pašu jautājumu: “Kā mēs pabarosim visus, ja pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs 7, 8, 9 vai 10 miljardus cilvēku?” Šīs diskusijas tiek novirzītas uz mēslojumu, ĢMO un aramzemi.

Taču ir kāda skaudri vienkārša ideja: pārstāsim izbarot cilvēku pārtiku dzīvniekiem.

Lai saražotu puskilogramu liellopa gaļas, no kā dažas stundas var paēst pāris cilvēki, nepieciešami aptuveni 7 kg graudu. Salīdzinājumam – no 6 kg graudu visu dienu var paēst 13 cilvēki.

Pasaules problēma nav bads, bet gan lopkopība. Pārtikas izbarošanu dzīvniekiem, lai pēc tam šos dzīvniekus apēstu, var salīdzināt ar centieniem ziemā apkurināt  māju, dedzinot malku pagalmā.

Runājot par ziemu: pirms dažiem gadiem es noguru no Ņujorkas aukstajām ziemām un pārcēlos uz Kaliforniju. Pagājušogad Losandželosā 362 dienas spīdēja saule. Ziemassvētkos gaisa temperatūra bija 26 °C, un debesīs nebija neviena mākoņa. Tas būtu lieliski, ja neņemam vērā faktu, ka Kalifornija un valsts rietumu daļa šobrīd pieredz lielāko sausumu vēsturē.

Kalifornijas iedzīvotājus aicina pavadīt mazāk laika dušā un, laistot zālāju, izmantot mazāk ūdens. Abas šīs idejas ir labas. Taču aplūkosim faktus: ilgi mazgājoties dušā, tiek patērēti aptuveni 150 l ūdens. Lai saražotu 150 g hamburgera gaļas, jāpatērē no 15 000 līdz 68 000 l ūdens.

Vairāk nekā 90% Kalifornijas ūdens tiek izmantots lauksaimniecībā. Dažiem lauksaimniecības veidiem nav nepieciešams īpaši daudz ūdens. Piemēram, lai saražotu 500 g sojas pupiņu, nepieciešami 800 l ūdens.

Taču citi lauksaimniecības veidi patērē ārkārtīgi daudz ūdens, tostarp rīsu un kokvilnas audzēšana, bet jo īpaši – lopkopība. Lai saražotu 500 g vistas gaļas, nepieciešami 2000 l ūdens, bet cūkgaļai – 2200 l ūdens.

Es gribētu noslēgt darījumu ar Kaliforniju. Es daudz mazāk laika pavadīšu dušā, ja Kalifornija pārstās subsidēt ūdeni lopkopībai. Ja es ātri nomazgātos, es pat varētu samazināt ūdens patēriņu līdz 20 l ūdens par mazgāšanās reizi. Pēc 132 reizēm es būtu izlietojis tikpat daudz ūdens, cik nepieciešams 500 g liellopa gaļas saražošanai.

Tātad mēs esam noskaidrojuši, ka 56 000 000 000 pārtikas dzīvnieku audzēšanai nepieciešams ļoti daudz ūdens un graudu, un lopkopība rada daudz metāna un oglekļa dioksīda.

Taču šie dzīvnieku miljardi rada arī mēslus. Patiešām riebīgus mēslus, ne tikai neredzamas siltumnīcefekta gāzes.

Aplūkosim faktus: Filadelfijas iedzīvotāji gadā rada 1 000 000 tonnu urīna un fekāliju. Turpretī viena – tikai viena – liela cūka ferma rada aptuveni 1 600 000 tonnu urīna un fekāliju gadā.

Ezeri un upes tiek sabojāti ar ziedošām aļģēm. Gruntsūdeņi tiek piesārņoti. Galvenais iemesls tam ir lopkopība.

56 miljardi lauksaimniecības dzīvnieku katru gadu rada tonnām fekāliju un urīna – trīsreiz vairāk nekā cilvēki.

Lopkopība ne tikai izšķērdē ūdens resursus, bet arī “piesārņo” mūsu mājas. Arizonas Universitātes pētnieki vidējā visēdāja virtuvē atrada vairāk fekāliju un mēslu daļiņu nekā viņu tualetes podā. Pārsvarā tādēļ, ka viņu mājās bija gaļa.

Dzīvnieki savu dzīvi pavada pašu fekālijās un urīnā un, kad viņi tiek nogalināti un gaļa – iepakota pārdošanai, līdz ar gaļu tiek iepakotas viņu fekālijas un urīns. Tas nonāk jūsu mājās. Jūsu mājās nonāk arī pesticīdi, antibiotikas, augšanas hormoni, holesterīns un piesātinātie tauki.

Pētījumi liecina: ja rīt mēs visi pārstātu ēst dzīvniekus un dzīvnieku produktus, samazinātos aptaukošanās, sirds slimību, diabēta un dažu vēža veidu izplatība.

Mums nav globālas veselības epidēmijas – mums ir globāla lopkopības epidēmija. Pārāk liela daļa rietumu pasaules veselības budžeta tiek novirzīta, lai ārstētu slimības, ko izraisa dzīvnieku produktu patērēšana.

Es pārāk daudz nepropagandēšu vegānismu, bet jāpiezīmē, ka vegāni ievērojami retāk cieš no aptaukošanās, diabēta un dažiem vēža veidiem.

Kad es ar cilvēkiem runāju par lopkopību un gaļas ēšanu, viņi bieži saka: “Bet gaļa nav dārga.” Tā ir. Taču tas ir tikai tādēļ, ka to tik dāsni subsidē no mūsu maksātajiem nodokļiem. ASV katru gadu miljardiem dolāru tērē, lai tiešā un netiešā veidā subsidētu gaļas un piena nozari. Miljardiem nodokļos samaksāto dolāru tiek izmantoti, lai subsidētu produktus, kas iznīcina mūsu vidi un kaitē veselībai.

Mēs subsidējam graudus, kas tiek izbaroti dzīvniekiem. Mēs subsidējam ūdeni, kas tiek izmantots dzīvnieku audzēšanā. Mēs, nodokļu maksātāji, subsidējam lopkopību.

Ko mēs no tā iegūstam? Klimata pārmaiņas veicinošas gāzes. Mēs iegūstam triljoniem kilogramu dzīvnieku mēslu, kas piesārņo ezerus, upes un ūdenskrātuves. Mēs iegūstam galaproduktu, kas izraisa vēzi, diabētu, sirds slimības un aptaukošanos.

Pataupot labāko uz beigām – mēs iegūstam arī zoonozes slimības.

“Zoonoze” izklausās pēc jautra un smalka vārda. Šķiet, ka tas varētu apzīmēt ļoti erudītu zoodārza daļu, kur dzīvnieki lasa grāmatas un dzīvo laivās. Taču zoonozes slimības nav jautras un smalkas. Dažas zoonozes slimības jūs, iespējams, jau zināt: E.coli, salmonella, SARS, putnu gripa, Ebola un pat dažas sen zināmas slimības, piemēram, bakas un visiem pazīstamā saaukstēšanās.

Zoonozes slimības nāk no dzīvniekiem un daudzos gadījumos – no lopkopības.

Par laimi, līdz šim mēs lielāko daļu zoonozes slimību esam spējuši izārstēt ar antibiotikām. Taču ir viena problēma: dzīvnieki industriālajās fermās ir tik slimi un tik sliktā stāvoklī, ka antibiotikas ir vienīgais, kas viņus uztur pie dzīvības pirms nokaušanas. Kamēr dzīvnieki ir dzīvi, viņiem tiek dots neprātīgs daudzums antibiotiku, un šīs antibiotikas pēc tam nonāk pienā, olās un gaļā.

Ēdot dzīvnieku, tu ēd ne tikai taukus un muskuļus, bet arī antibiotikas, kas dzīvniekam ir iebarotas.

Zoonozes slimībām, kas rodas no lopkopības, ir arī otra negatīvā ietekme: dzīvnieki ne tikai ir zoonozes slimību avots, bet arī antibiotiku rezistences cēlonis. Tātad zoonozes slimības var mūs nogalināt – jo īpaši tādēļ, ka lopkopība ir radījusi rezistentās baktērijas, kuras nepakļaujas ārstēšanai ar tradicionālajām antibiotikām.

Tā ir lopkopības “jautrā daļa”.

Īss kopsavilkums

Lopkopība:

  • izmanto tonnām graudu, ko cilvēki varētu izmantot pārtikā;
  • izmanto tonnām ūdens, ko varētu izmantot veselīgu produktu audzēšanai;
  • rada tonnām urīna un fekāliju, kas piesārņo ezerus, upes un dzeramo ūdeni;
  • veido aptuveni 18% no siltumnīcefekta gāzu emisijām;
  • palielina aptaukošanās, diabēta, sirds slimību un vēža izplatību;
  • izraisa zoonozes slimību epidēmijas;
  • vecina pret antibiotikām rezistento baktēriju rašanos;
  • saņem milzīgas subsīdijas no nodokļos samaksātās naudas.

Mums kā sugai ir jārisina sarežģītas un šķietami neatrisināmas problēmas. Mums ir jārisina lopkopības problēma.

Tā vietā, lai koncentrētos uz sarežģītām un neatrisināmām problēmām (piemēram, plikpaurības izārstēšanu), pievērsīsimies kam vienkāršam – lopkopības izbeigšanai.

Viss, kas mums jāizdara, – jāpārtrauc lopkopības subsidēšana un dzīvnieku produktu pirkšana. Tik vienkārši. Un siltumnīcefekta gāzu daudzums tiktu samazināts par aptuveni 18%.

Badu var izbeigt. Dzeramais ūdens var kļūt tīrāks un pieejamāks. Nāves gadījumu skaitu no vēža, sirds slimībām un aptaukošanās ir iespējams samazināt. Zoonozes slimību izplatību var būtiski ierobežot.

Tas tiešām ir tik vienkārši.

Pagātnē esam paveikuši daudz. Esam izbeiguši verdzību. Visiem cilvēkiem ir piešķirtas balsošanas tiesības. Ir pieņemti likumi, kas aizliedz bērniem strādāt rūpnīcās. Mēs tuvojamies brīdim, kad smēķēšana tiks uzskatīta par kaunpilnu un tālu pagātni.

Mēs to varam paveikt. Mums tas ir jāvar. Paļaušanās uz lopkopību mūs burtiski nogalina un iznīcina klimatu un planētu.

Nobeigumā es vēlos citēt Albertu Einšteinu:

“Nekas cits neatstās labvēlīgāku iespaidu uz cilvēka veselību un nepalielinās izdzīvošanas iespējas dzīvībai uz zemes, kā vien veģetārs uzturs.” Alberts Einšteins

Raksts oriģinālvalodā (angļu): http://www.huffingtonpost.com/moby/moby-meat_b_5889850.html

Raksti šajā kategorijā:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *