FAQ

Biežāk uzdotie jautājumivegani-faq

Kas ir vegānisms un vegāni?

Vegāni iespēju robežās atsakās no pārtikas, apģērba un citām precēm, kuru ražošanā izmantoti dzīvnieki. Vegāni nepatērē gaļu, piena produktus, olas, medu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus. Daudzi atsakās lietot arī ne pārtikas produktus ar dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām, kā arī produktus, kas filtrēti ar dzīvnieku ķermeņa daļu palīdzību (piemēram, dažas vīna un alus šķirnes) un produktus, kas ir izmēģināti uz dzīvniekiem.

Kas ir dzīvnieku tiesības?

Dzīvnieku tiesību idejas pamatā ir uzskats, ka dzīvnieki kā justspējīgas būtnes ir pelnījuši dzīvot brīvi no izmantošanas un kaitējuma, ko tiem nodara cilvēki. Dzīvnieku tiesību aizstāvji necenšas padarīt cilvēkus un pārējās sugas pilnībā līdztiesīgas, bet nodrošināt dzīvniekiem pamattiesības – tiesības netikt izmantotiem un nepiedzīvot cilvēku izraisītas ciešanas un priekšlaicīgu nāvi. Dzīvnieku tiesību atzīšana un ievērošana nozīmētu to, ka mēs pārtrauktu viņus ražot un izmantot kā mūsu īpašumu, respektējot vismaz viņu tiesības būt brīviem no pakļautības cilvēku iegribām.

Kāpēc mums jāsatraucas par dzīvniekiem?

Vairums cilvēku uzskata, ka nevajadzīgas ciešanas ir slikta lieta. Citi dzīvnieki, sevišķi mugurkaulnieki, cieš fiziskas sāpes un emocionālu stresu ļoti līdzīgā veidā kā cilvēki. Tādēļ mums vajadzētu dzīvnieku ciešanas uztvert nopietni. Tā kā dzīvnieku izcelsmes produkti mūsu uzturā ir viegli aizvietojami, kļūšana par vegānu vai dzīvnieku produktu patēriņa samazināšana ir viens no efektīvākajiem dzīvnieku ciešanu samazināšanas veidiem.

Vai tad cilvēki nav visēdāji?

Cilvēki ir visēdāji – mēs varam uzturā lietot dzīvnieku valsts produktus. Bet dzīvnieku produkti nav nepieciešami cilvēka organismam – mēs varam būt vegāni un justies labi un veseli. Augu valsts uzturs ir mums lieliski piemērots, ja tas iekļauj augļus, dārzeņus, riekstus, pākšaugus un pilngraudu produktus. 

Kā ar visām problēmām, kas pasaulē skar cilvēkus? Vai mums nevajadzētu atrisināt tās, pirms mēs satraucamies par dzīvniekiem?

Pasaulē ir tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo ciešanās – taču nav taisnība, ka vegāni uztraucas tikai par dzīvniekiem, bet ne – par cilvēkiem. Neatkarīgi no globālajām problēmām, kas katru no mums satrauc, mums visiem tik un tā ir jāēd, jālieto kosmētika un jāvalkā drēbes – un kādēļ gan neizvēlēties visu šo lietu vegāniskās versijas? Ir pilnīgi iespējams rūpēties par cilvēkiem un dzīvniekiem vienlaicīgi, un patiesībā šīs lietas bieži ir saistītas – lopkopība ir izraisījusi vai pasliktinājusi vairākas krīzes, no kurām cieš cilvēki: klimata pārmaiņas, badu pasaulē un pret antibiotikām rezistentu baktēriju rašanos.

Tā, piemēram, liels daudzums pasaules graudu, sojas un kukurūzas kļūst par lopbarību, kaut arī ar to varētu pabarot cilvēkus. Ja mēs pārstātu nodarboties ar lopkopību, cilvēku lietošanai tiktu atbrīvoti tādi svarīgi resursi kā zeme un ūdens. Patiesībā attīstīto valstu iedzīvotāju kāre pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem nodara kaitējumu attīstības valstīm – tāpēc satraukums par cilvēku ciešanām ir vēl viens labs iemesls pāriet uz augu valsts uzturu, nevis arguments pret vegānismu.

Ja mēs visi būtu vegāni, vai mums būtu gana daudz auglīgas zemes, lai izaudzētu pārtiku visai pasaulei?

Patiesībā trešdaļa zemkopībai piemērotās zemes pasaulē tiek izmantota lopbarības ražošanai. Lopu audzēšana ir neefektīva, jo zīdītāji sevišķi neefektīvi pārvērš ar barību uzņemtās kalorijas gaļā. Pētījumi liecina, ka ar vegānisku uzturu varētu pabarot visu pasauli un pat pārtraukt mežu izciršanu.

Kas notiks ar visiem mājlopiem, ja mēs tos neēdīsim?

Jāapzinās, ka scenārijs, kurā visi cilvēki pasaulē pēkšņi pārstāj ēst dzīvniekus, nav iespējams. Pakāpeniska atteikšanās no dzīvnieku produktiem sabiedrībā dod lopkopības industrijai laiku pielāgoties pieprasījumam un pavairot arvien mazāku dzīvnieku skaitu. Palīdzošas šajā scenārijā ir arī saudzētavas, kas rūpējas par fermu dzīvniekiem kā mājdzīvniekiem līdz to dabiskās dzīves beigām.

Tā kā vairums dzīvnieku, ko ēdam, ir selekcionēti tieši ēšanai, ilgtermiņā vienkārši būtu mazāk tādu dzīvnieku, jo mēs pārstātu tos vairot. Mūsdienu fermu dzīvnieki ir radīti tikai mūsu lietošanai. Vairums šo dzīvnieku savvaļas šķirņu ir gandrīz vai pilnībā izmirušas. Ja vairāk cilvēku pārstātu ēst dzīvnieku izcelsmes produktus, kristos pieprasījums un lopkopības industrija saruktu, jo samazinātos peļņa – un, ja mēs visi būtu vegāni, lopkopība ar laiku vienkārši izbeigtos. Pasauli nepārņemtu aizvien pieaugoša govju, kazu un cūku populācija.

Vai tad augi nejūt sāpes?

Lai arī augi var būt spējīgi atbildēt uz fiziskiem stimuliem (piemēram, stiepjoties saules virzienā), tiem nav sāpju receptoru, centrālās nervu sistēmas un smadzeņu, tādēļ tie nav spējīgi just sāpes.
Starp citu, lopkopības industrija patērē daudz vairāk augu nekā cilvēki jebkad spētu apēst savām vajadzībām tiešā veidā. Tādēļ arī tad, ja kāds nezinātnisku iemeslu dēļ ir pārliecināts, ka augi jūt sāpes, atbalstot dzīvnieku audzēšanu, viņš/-a atbalsta arī lielāku augu patēriņu.

Vai ar bioloģisko gaļu viss ir kārtībā?

Nē. Iespējams, ka mazās saimniecībās pret dzīvniekiem izturas labāk, taču lielākā daļa tāpat tiek nošķirti no savām ģimenēm un pārcieš sāpīgas procedūras. Un viņu nāve vienmēr ir tāda pati: asiņaina, vardarbīga un nevajadzīga.

Bet kā ar brīvi turētu vistu olām?

Gandrīz jebkas ir labāks par rūpniecisko lopkopību, taču diemžēl arī vistas, kas netiek turētas krātiņos, nav pasargātas no cietsirdības. Vistas, no kurām iegūst šādas olas, ir saspiestas milzīgās kūtīs, un, kad vistu produktivitāte krītas, tās tiek nogalinātas. Arī šeit pastāv gailēnu “problēma” – olu industrijā tiem nav nekādas vērtības, un viņi tiek nogalināti uzreiz pēc izšķilšanās.

Kas vainas piena produktiem?

Pēc vairākiem kritērijiem piena industrija ir vēl nežēlīgāka pret tajā iesaistītajiem dzīvniekiem nekā gaļas industrija.
Govs, tāpat, kā jebkurš zīdītājs, tai skaitā cilvēks, var ražot pienu tikai tad, ja dzemdē. Piena fermās govis reizi gadā tiek apaugļotas, lai tās nepārtrauktu dot pienu. Dabā govis dabiski kļūtu grūtas, teļi dzertu pienu, un govju slaukšana būtu pilnīgi nevajadzīga. Taču, lai iegūtu maksimālu daudzumu piena cilvēku patēriņam, piena fermās teļi tiek atņemti mātēm jau pāris dienas pēc piedzimšanas. Gan telēm, gan telēniem, kā augsti inteliģentiem zīdītājiem, piespiedu šķiršanās process sagādā lielu emocionālu traumu.
Tikko piedzimušās teles tiek vai nu audzētas par piena ražotājām, uzreiz nokautas vai arī pārdotas teļa gaļas ražotājiem. Taču vīriešu kārtas teļiem ir tikai divas iespējas: tos pārved uz teļa gaļas ražotni un iesloga nelielos aplokos vai kastēs, ierobežojot to kustības iespējas un nokaujot tos apmēram sešu mēnešu vecumā vai arī tos nokauj uzreiz. Dabā govis var nodzīvot līdz 20 gadu vecumam, bet vidējais piena govs vecums fermā ir mazāk nekā 5 gadi.
Pēc dzemdībām govju dzīve nekļūst labāka – tās tiek pakļautas nesaudzīgai un intensīvai slaukšanai, kas bieži rezultējas sāpīgos iekaisumos un slimībās, piemēram, mastītā – akūtā krūts dziedzera bakteriālā infekcijā. Lai cīnītos ar infekcijām, govs organisms izstrādā strutas, kas nonāk arī pienā.

Vai meži netiek izcirsti tādēļ, ka cilvēki ēd soju?

Sojas globālā pieprasījuma izaugsme un deforestācija ir savstarpēji saistītas parādības, tomēr lielākā daļa no sojas tiek lietota dzīvnieku barībai un biodegvielas ražošanai. Gandrīz 85 % no globālās sojas ražas tiek samalts eļļai vai miltiem, un apmēram 75 % no ražas izmanto dzīvnieku barībai. Tāpēc, lietojot industriālās lopkopības produktus, mēs atbalstām mežu izciršanu un tērējam daudz vairāk sojas, nekā ēdot vegāniski. Toties pētījumi rāda, ka vegānisks uzturs varētu gan barot visu pasauli, gan likt punktu deforestācijai.

Kāpēc vegāni ēd produktus, kas izskatās vai garšo pēc gaļas?

Vegānisms nav nostāja pret konkrētiem pārtikas produktiem – tādiem kā siers, desa, burgeri vai tml. Tā ir nostāja pret darīšanu pāri dzīvniekiem un pret katastrofālo vides piesārņojumu, ko izraisa lopkopība. Nav nekas nosodāms, ja tev garšo dzīvnieku produkti, un tu mēģini to garšu un tekstūru imitēt ar vegāniskām alternatīvām – tādā veidā ir iespējams gan apmierināt savas garšas kārpiņas, gan darīt labu videi un dzīvniekiem.

Kāpēc medus nav vegānisks?

Vegāni neēd medu, jo tas ir svarīgs barības avots bitēm – viņas no medus iegūst neaizstājamas uzturvielas, kas nodrošina bišu veselību. Lai biškopība būtu finansiāli izdevīga, biškopji bieži atņem visu bišu medu, aizstājot to ar cukuru, kam nav medus uzturvērtības. Tas izraisa bitēm veselības problēmas.
Tāpat biškopībā mēdz ievērot nežēlīgo praksi apgriezt bišu karalienes spārnus, lai tā būtu spiesta palikt vienā stropā līdz mūža beigām.
Biškopība nav “veselīga” arī dabai – intensīvā bišu audzēšana fermās samazina savvaļas bišu un citu kukaiņu uzturēšanos apkārtējās teritorijās.