Tobias Leenaert: Vegan Communication: Thinking outside the box. No angļu valodas tulkoja Lelde Meirāne.
Šķiet, ka dažkārt ar to, ko mēs citiem stāstām par vegānismu un kā mēs to stāstām, panākam savām iecerēm pretēju efektu.
Mēs domājam, ka mums jāpārspēj citi argumentācijā, bet pārspēšana argumentācijā var atgrūst cilvēkus no mums un mūsu idejas, jo tas liek viņiem justies pazemotiem un sakautiem.
Mēs uzskatām, ka mums jābūt ļoti skaidrai un nepārprotamai nostājai dzīvnieku ciešanu un nogalināšanas jautājumā, taču cilvēkus bieži nepārliecina „visu vai neko” princips.
Mums šķiet, ka mums jāspēj atbildēt uz ikvienu jautājumu, bet dažkārt pateikts „es nezinu” raisa daudz lielāku uzticību.
Mums liekas, ka mums jāsniedz cilvēkiem tik daudz informācijas, cik vien iespējams, tomēr nereti labāk nostrādā jautājumu uzdošana un uzklausīšana.
Mēs domājam, ka mums jābūt ļoti nopietniem attiecībā uz mūsu ideju, lai gan humors, iespējams, ir viens no labākajiem veidiem, kā piesaistīt cilvēkus.
Mums šķiet, ka mums jābombardē cilvēki ar pēc iespējas vairāk faktiem, taču, tos dzirdot, cilvēki var justies bezspēcīgi un sakauti.
Mums liekas, ka mums jābūt 100% konsekventiem savos ēšanas paradumos, bet simtprocentīga konsekvence var radīt priekšstatu par vegānismu kā par kaut ko nesasniedzamu.
Mēs domājam un domājam. Taču mums jādomā rūpīgāk un dziļāk par to, ko mēs darām. Jo vienīgais veids kā novērtēt mūsu komunikācijas vērtību un ietekmi, ir palūkoties kā šī komunikācija tiek uztverta.
Šī raksta iedvesmas avots bija Meta Bola publikācija, iesaku to izlasīt arī jums.