Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas palielināt augu pārtikas produktu īpatsvaru savā uzturā. Interese saistāma gan ar veselības apsvērumiem, gan rūpēm par vidi un dzīvniekiem, un tā ir aktuāla ne tikai tiem, kuri sevi uzskata par veģetāriešiem vai vegāniem. Ir svarīgi, lai katram būtu pieejama veselīga, ētiski ražota pārtika, nepūloties atrast specializētus veikalus, kuri visai reti sastopami ārpus lielākajām pilsētam.
Lai noskaidrotu to, cik kvalitatīvs un pieejams ir augu uztura piedāvājums Latvijas veikalos, tapis pirmais Veikalu vegvērtējums – populārāko mazumtirgotāju vegānisko produktu klāsta izpēte noteiktās produktu kategorijās. Pētījuma ietvaros tika apsekoti 9 Latvijas mazumtirgotāji, kuru konkurencē pieaugošajam pieprasījumam pēc augu valsts uztura šobrīd vispārliecinošāk atbild Rimi.
Rimi – plašākais augu uztura piedāvājums Latvijā
Rimi pārspēja konkurentus 3 no 5 kategorijām, piedāvājot plašāko gaļas alternatīvu, piena produktu alternatīvu un mērču klāstu. Gaļas aizstājēji un augu piena produkti ir būtiskas sabalansētas un gardas maltītes sastāvdaļas, tādēļ ir augstu vērtējama Rimi iniciatīva šo produktu piedāvājuma paplašināšanā.
Otro vietu uz Veikalu vegvērtējuma pjedestāla ieņem Top!, bet trešo vietu – Maxima. Abi mazumtirgotāji piedāvā plašāku gaļas un piena alternatīvu klāstu nekā vairums konkurentu. Maxima ierindojas pirmajā vietā gatavo maltīšu kategorijā, tomēr jāsecina, ka kopumā Latvijas veikalos uzreiz apēdamu produktu (piemēram, sviestmaižu, vrapu u. c.) piedāvājums ir neapmierinošs.
No 4. līdz 7. vietai secīgi ierindojas Elvi, Mego, Lats un Citro. Elvi seko pirmajam trijniekam gaļas un piena alternatīvu piedāvājumā, kā arī uzrāda labus rezultātus saldumu, sāļo uzkodu un mērču kategorijās. Mego uzkodu piedāvājumā apsteidz pat Rimi un Top!.
Pēc Vegvērtējuma datiem, vismazāk augu valsts produktu atrodami Aibe un Vesko veikalos. Pētījuma ietvaros aplūkotajos veikalos gaļas alternatīvas nebija pieejamas vispār, kamēr piena produktu alternatīvu klāsts bija trūcīgs. Topa apakšgalā šie veikali ierindojās arī citās kategorijās.
Izaugsmes iespējas
Lai gan redzams, ka daudzi veikalu tīkli ir saskatījuši augu uztura potenciālu, joprojām ir vairāki virzieni, kuros iespējams piedāvājumu attīstīt. Trūkumi veikalu piedāvājumā konstatēti galvenokārt gaļas alternatīvu un gatavo maltīšu kategorijās. No produktiem, kas ēdienreizēs aizstāj gaļu, pārsvarā pieejams tikai tofu, taču būtu iespējams veikalu plauktus papildināt gan ar citiem sojas produktiem (piemēram, tempi), gan augu izcelsmes burgeriem, nagetiem, desām un citiem produktiem.
Veikalu piedāvātās gatavās maltītes parasti satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Novērots, ka pat tādi ēdieni kā risoto vai turku zirņi ar citiem dārzeņiem papildināti ar sviestu, krējumu vai citiem dzīvnieku produktiem. Veicot sabiedrības aptauju, noskaidrojām, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji novērtētu iespēju iegādāties gatavas, uzreiz apēdamas vai uzsildāmas maltītes, kas gatavotas tikai no augu valsts sastāvdaļām.
Pētījums
Lai iegūtu kvalitatīvus un savstarpēji salīdzināmus datus, Vegvērtējumā tika apsekoti katra pētījumā iekļautā mazumtirgotāja pieci veikali piecās dažādās Latvijas pilsētās, tādējādi analizējot situāciju ne vien Rīgā, bet arī citos Latvijas reģionos. Konkrētu veikalu izvēlē ņemts vērā princips, ka pētāmajām tirdzniecības vietām jābūt līdzīga izmēra, tādēļ Veikalu vegvērtējums neietver hipermārketu vai mazā formāta veikalu piedāvājumu. Pētījumu veica brīvprātīgie biedrības “Dzīvnieku brīvība” koordinatoru vadībā.
Vegvērtējuma ietvaros tika pētīti produkti piecās kategorijās un 26 apakškategorijās. Pētījuma dalībnieku uzdevums bija saskaitīt, cik katras kategorijas produktu ir pieejami konkrētajā veikalā un cik no tiem ir marķēti kā vegāniski. Pētījumā nav iekļauti dzērieni (neskaitot augu pienus), augļi un dārzeņi, milti, makaroni, rīsi u. c. produkti, kas pašsaprotami ir augu valsts izcelsmes. Uzsvars tika likts uz produktiem, kas ir alternatīvas dzīvnieku valsts produktiem.
- Augu valsts alternatīvas gaļas produktiem
Pirmā Vegvērtējuma kategorija iekļauj piecas apakškategorijas – desas, burgerus, nagetus un citas gaļas izstrādājumu alternatīvas; zivju un citu jūras velšu alternatīvas; tofu, soju, tempi, citas gaļas produktu alternatīvas.
- Augu valsts alternatīvas piena produktiem
Otrā Vegvērtējuma kategorija sastāv no septiņām apakškategorijām – piens; krējums; jogurts; sviests; krēmsiers, siers; saldējums; citas piena produktu alternatīvas.
- Augu valsts saldumi un uzkodas
Trešā Vegvērtējuma kategorija iekļauj četras apakškategorijas – konditorejas saldie izstrādājumi, piemēram, cepumi, vafeles, bulciņas; sāļās uzkodas, piemēram, čipsi, krekeri, ķiploku grauzdiņi; šokolāde; citas.
- Augu valsts gatavie ēdieni
Ceturtā Vegvērtējuma kategorija iekļauj 6 apakškategorijas – saldētās maltītes, piemēram, lazanja, pica, kuras tik vien kā jāuzsilda; svaigas zupas, kas neiekļauj sausos zupu maisījumus; citas gatavas maltītes, kuras ir gatavas ēšanai; burgeri, pavasara rullīši, pelmeņi un citas saldētas uzkodas; gatavi salāti; citas piedevas.
- Augu valsts mērces
Beidzamā Vegvērtējuma kategorija ir mērces, kuras iedalās četrās apakškategorijās – sildāmās mērces, kā piemēram, boloņas mērce vai mērces Āzijas gaumē; aukstās mērces kā, piemēram, vegāniskā majonēze, gvakamole, humoss; smēriņi un citas smērējamas mērces, piemēram, riekstu sviesti u. c.