BiznessDzīvesstilsIntervijasPersonības

Jaunumi Latvijas restorānu vegāniskajā piedāvājumā? Intervija ar Margaritu no “Paulig Coffee Latvia”

Margarita Aļabjeva-Vaišļa mīl gardus un veselīgus eksperimentus virtuvē, atbalsta ilgtspējību pārtikas ražošanā un patēriņā, kā arī nodod šīs vērtības tālāk savai ģimenei. Viņa ir arī Paulig Coffee Latvia valdes locekle, kas zina pastāstīt par jauniem vegāniskiem produktiem, kas drīzumā parādīsies Latvijas ēdinātāju piedāvājumā. Par šo un citiem tematiem ar Margaritu sarunājās Undīne Silmane.

Undīne Silmane: Ikdienas uzturā jūs iekļaujat augu valsts produktus. Vai ir dienas, kad lietojat tikai vegānisku uzturu? 

Margarita Aļabjeva-Vaišļa: Jā, ir dienas, kad pārtieku tikai no augu valsts izcelsmes produktiem. Atskatoties uz pagājušo gadu un salīdzinot to ar iepriekšējiem, šādu dienu skaits ir audzis. Ģimenē esam izmēģinājuši dažādas vegāniskas receptes, kas ievieš mūsu virtuvē veselīgas pārmaiņas. Piemēram, vārot krēmzupu, aizstājam saldo krējumu ar kokosriekstu pienu. Kopā atklājam jaunas garšas un eksperimentējam, pārsteidzot mūsu garšu kārpiņas. 

Vai dienas, kurās lietojat augu valsts uzturu, sajūtu ziņā atšķiras no tām, kurās ēdienkartē iekļaujat arī dzīvnieku izcelsmes produktus?

Lietojot augu valsts uzturu, man ir vairāk enerģijas, fiziski jūtos daudz labāk. Īpaši izteiktas izmaiņas pašsajūtā ir dienās, kad nodarbojos ar jogu. No pieredzes zinu – ja plānoti vairāki braucieni, kā arī  tikšanās, gaļas izcelsmes produktus labāk nelietot. 

Margarita Aļabjeva-Vaišļa
Margarita Aļabjeva-Vaišļa

Pirmoreiz tikāmies pirms pāris gadiem, un zinu, ka jau tad ikdienā pārsvarā lietojāt augu valsts produktus. Kāda ir jūsu motivācija?

Pirmkārt, labā pašsajūta. Taču vēlos sīkāk paskaidrot, ko ar to saprotu. Manuprāt, cilvēki ikdienas steigā neaizdomājas par savu iekšējo enerģiju. Lai gan uz jautājumu «kā tev iet? » atbilde parasti ir  «labi», tā reti ir patiesa. Manā skatījumā «labi» nozīmē to, ka dzīvoju saskaņā ar sevi, savu iekšējo un dabas enerģiju. Lietojot augu valsts izcelsmes produktus, jūtos lieliski.  Otrkārt, laika gaitā esmu uzkrājusi zināšanas par produktiem un to savstarpējo kombinēšanu. Jau minēju par saldā krējuma aizstāšanu ar kokosriekstu pienu. Tas mums mājās ir vienmēr. Kokosriekstu pienam ir vairāk «priekšrocību» nekā saldajam krējumam: tas ir veselīgāks, ērtāk lietojams un ar ilgāku derīguma termiņu. Steidzīgās dienās ar šo pienu var pagatavot veselīgas zupas.

Atceros, jau iepriekš paudāt prieku par vegan.lv mājas lapu, kur gūstat vērtīgu informāciju. Kur vēl rodat atziņas par augu valsts uzturu un veselīgu dzīvesveidu?

Atvēlu laiku meistarklasēm [pirms Covid-19] vai informācijas apkopšanai no digitālajiem medijiem. Pirms krīzes sākuma paspēju apmeklēt meistarklasi, kur mācījos gatavot vegāniskos desertus. Tāpat esmu iegādājusies vairākas grāmatas par augu valsts uzturu un sociālajos tīklos sekoju vegānu grupām. Nesen tur dalījos ar savu recepti. Uzskatu, kā ikvienas zināšanas, tostarp par vegānismu, var apgūt pakāpeniski. Piemēram, sapratni, ar ko var aizstāt olu. Pirms diviem gadiem nezināju, ka tās vietā var izmantot banānus vai linsēklas. Tas nav vienkārši, taču ar laiku paveras jauna pasaule, un es gūstu atziņas un zināšanas. Mācīšanās process ir ļoti iedvesmojošs un aizraujošs.

Daļa cilvēku īsti neizprot, ko nozīmē vegānisks uzturs. Dažkārt arī informācijas ir tik daudz, ka grūti atsijāt būtisko. 

Informācijas tiešām netrūkst. Taču manā gadījumā pievēršanās augu valsts uzturam bija dubults izaicinājums, jo man ir glutēna nepanesība. Ļoti bieži saskaros ar to, ka «ātro un vieglo» vegāno ēdienu receptēs tiek iekļauts glutēns. Līdz ar to man arī par «vienkāršām» receptēm ir jāpadomā un jāmeklē alternatīvas. 

Vai, uzzinot par jums šādas nianses, cilvēki nevaicā, ko tad jūs vispār ēdat?

Jāatzīst, to man prasa diezgan bieži. Pastāstīšu joku. Klients restorānā jautā: «Vai jums ir deserts bez glutēna, vegānisks?», un viesmīlis atbild: «Jā, te būs ledus.» Saskaroties ar šādu situāciju, es tikai pasmaidu. Uzskatu, ka viss ir iespējams, tikai jābūt vēlmei mācīties un attīstieties. Pirms astoņiem gadiem varēju ēst visu. Šobrīd pat nevar salīdzināt to, kas toreiz atradās uz mana šķīvja un kas uz tā ir tagad. Nesaku, ka tas bija nepareizi, taču nu tā ir pagātne. Strādājot ar sevi un izglītojoties, esmu sākusi uztvert ēdienu citādi. Gadu gaitā esmu mainījusi arī savas ģimenes ēšanas paradumus. Nespiežu bērniem un vīram lietot tikai augu izcelsmes produktus, taču aizvien biežāk arī viņi izvēlas vegānisku ēdienu. 

Kādas ir jūsu domas par ģimeņu vegānismu? Vai uzskatāt, ka arī bērniem primāri jāpārtiek no augu valsts uztura?

Uzskatu, ka bērniem jāļauj izvēlēties. Man šķiet svarīgi nenosodīt viedokļu dažādību. Bērnus ir jāiedrošina pamēģināt un atklāt jaunas lietas un ēdienu kombinācijas. 

Margarita Aļabjeva-Vaišļa ar ģimeni
Margarita Aļabjeva-Vaišļa ar ģimeni

Jūs nodarbojies ar jogu. Ko varat ieteikt fiziski aktīviem cilvēkiem, kas vēlētos pievērsties augu valsts uzturam? 

Kā jau runājām, informācijas par vegānisku uzturu netrūkst. Katram jāapzinās savas vēlmes un varēšana. Piedevām mūsdienās ir pieejami uztura speciālisti, kas var palīdzēt ar padomu. Zinu cilvēkus, kas reizi nedēļā ēd vegāniski. Uz jautājumu «Ko tu šodien ēdi?» viņi atbild: «Salātus ar dārzeņiem». Ja salātus ar dārzeņiem lieto tikai reizi nedēļā, pašsajūtu tas daudz neietekmēs. Taču, ja cilvēks vēlas pievērsties vegānismam nopietnāk, iesaku izpētīt informāciju un sastādīt ēdienkarti, lai neciestu organisms. 

Par sportistiem runājot, zinu, ka Formula 1 pasaules čempions Hamiltons pirms dažiem gadiem kļuva par vegānu. Kādā intervijā viņš teica, ka sacensību laikā (tās parasti ilgst dažas stundas) var zaudēt pat 2 kg svara. Hamiltons uzskata, ka ļoti svarīgas ir olbaltumvielas. Mani iedvesmoja viņa teiktais: «Ja būtu zinājis, kā jutīšos, kad pārgāju uz augu valsts uzturu, būtu darījis to daudz ātrāk.»

Vērtīga atziņa. 

Piekrītu, un I will steal it with a pride

Vai Covid-19 pandēmija ietekmē cilvēku ēšanas paradumus un līdz ar to vegānisku uzturu?

Diemžēl pandēmija tiešām atstāj ietekmi uz mūsu uzturu. Piemēram, šobrīd, nevaram aiziet uz zemnieku tirdziņiem vai aizbraukt uz nakts tirgu. Agrāk es ar lielāko prieku bieži devos uz nakts tirgu pēc dārzeņiem un augļiem. Šobrīd cenšamies iegādāties produktus vairākām dienām vai nedēļai, pasūtām tos interneta veikalā. 

Mani ļoti aizrauj māksla, un arī gatavošanas process ir sava veida māksla. Bieži vien izveidoju sarakstu, ko konkrētajā nedēļā gatavošu. Taču dažkārt, aizejot uz veikalu, ieraugu, piemēram, šalotes sīpolus vai bietes, un man uzreiz rodas iedvesma pagatavot ķirbju risoto vai kaut ko no bietēm. Bietes, manuprāt, ir ļoti iedvesmojošs dārzenis, manā ēdienkartē tas ieņem īpašu vietu. Reti kuram dārzenim ir tik izteikta forma un krāsa. 

Mūsu mājās ir liela saldētava. Ļoti bieži ķirbjus pēc iegādes uzreiz sagriežu mazos kubiņos, salieku maisiņos un ievietoju saldētavā, sašķirojot pēc datumiem. Šobrīd nevaru vien sagaidīt jauno dārzeņu sezonu un izvēli. Tas mani iedvesmo un sniedz cerību. 

Vai jūsu ģimenei ir vasarnīca vai māja ar dārzu, kur kaut ko audzējat?

Mums ir neliels dārzs. Pagaidām gan man vēl nav izdevies īstenot sapni par mazu, stiklotu siltumnīcu. Pagājušajā gadā iestādījām tomātus māla podos un novietojām saulainā terasē. Iedēstījām trīs stādus, un ieguvām pārsteidzoši lielu ražu. Nebiju gaidījusi, ka no viena maza stādiņa ienāksies tik daudz tomātu. Iestādījām arī kartupeļus, lai bērni redzētu kā tie aug. Aprūpēt stādiņus un vērot to augšanas procesu bija fantastiski. Gājām skatīties no rīta un vakarā, un vēlāk saskaitījām, ka no viena kartupeļa vidēji izauguši deviņi. 

Bērniem droši vien bija interesanti uzzināt, kā izaudzēt produktus, ko ierasts redzēt veikalā iepakojumā.

Bērni ļoti priecājās. Protams, raža nebija tik liela, lai pietiktu visai ģimenei. Kad cepeškrāsnī gatavoju mūsu kartupeļus, pieliku klāt arī veikalā pirktos. Dēls pēc tam meklēja pašaudzētos, lai pagaršotu. Tāpat ar bērniem eksperimentējām, kā izmantot dažādus garšaugus, lai ēdienu padarītu niansētāku. Daudzi uzskata, ka bērniem garšaugi nepatīk, taču, kā minēju iepriekš, ir jāļauj viņiem pagaršot. Piemēram, mūsu mājās bērni ir iecienījuši timiānu un rozmarīnu. 

Izklausās, ka šāda pieeja atmaksājas. 

Pilnībā!

Vai lietojāt arī ķimikālijas?

Nē, to gan ne. Viss auga pats no sevis. Galvenais ir rūpēties par savu stādiņu. Turpinot par pašaudzētiem produktiem, jāpiemin plūmes. Latvijā daudzi iecienījuši mango, marakuju un citus eksotiskus augļus. Manuprāt, plūmes ir nedaudz piemirstas. Mūsu ģimenes dārzā ir divi plūmju koki, un pagājušajā gadā viens mūs aplaimoja ar milzīgu ražu. Ar ģimeni kopā gatavojām plūmju džemus – ar un bez āboliem un avenēm, dažādi eksperimentējām. Iedomājos, ka varētu pagatavot kaltētas plūmes ar timiānu, rozmarīnu un olīveļļu. Cepeškrāsns nedaudz cieta, taču rezultāts bija tā vērts. Nebiju domājusi, ka plūmes var pagatavot arī šādi. 

Kā šādas plūmes lieto – tāpat vai pie kāda ēdiena?

Vakar pievienoju tās pastai, līdzīgi kā saulē kaltētus tomātus. Šādas plūmes lietojam arī kā uzkodu pie vīna. Šogad, vārot plūmju džemu, parastā cukura vietā izmantoju cukuru ar augu izcelsmes pektīnu. Esmu ļoti priecīga par savu izvēli, jo, pirmkārt, tas nepiešķir ēdienam specifisku garšu, otrkārt, kalpo kā biezinātājs. 

Kaltētas plūmes ar timiānu, rozmarīnu un olīveļļu.
Kaltētas plūmes ar timiānu, rozmarīnu un olīveļļu.

Jūs pārsvarā ēdat veselīgi. Vai dažkārt lietojat arī pusfabrikātus vai gatavus ēdienus?

Pusfabrikātus ģimenē izmantojam reti, jo es ļoti izbaudu gatavošanas procesu. Mūsu ģimenē visi gatavo – es, vīrs, bērni. To darot, var atslēgt prātu no ikdienas rūpēm un relaksēties. Tajā pašā laikā gatavošana man ir veids, kā mācos un apgūstu jaunas iemaņas. Food service nozarē strādāju jau vairāk nekā 20 gadus, un man ļoti patīk «spēlēties» ar garšām un atklāt jaunas kombinācijas. Gatavošanas process ir daļa no mana dzīvesveida.

Paulig Group ir laidīs klajā jaunus, vegāniskus produktus. Pastāstiet par tiem!

Latvijā Paulig vārds asociējas tikai ar kafiju, taču Paulig – Paulig Group ir liels ģimenei piederošs uzņēmums, kura paspārnē ir vairāki zīmoli. Šobrīd mūsu īpašumā ir 13 rūpnīcas dažādos pasaules reģionos. Mūsu zīmoli ir Santa Maria, Paulig, Gold&Green®, Poco-Loco, Risenta un citi privāti zīmoli. Jau sen varam lepoties ar to, ka ražojam vegāniem draudzīgus produktus. Tādi ir, piemēram, Santa Maria kukurūzas načo čipsi.

Nesen Paulig Group iegādājās jaunuzņēmumu Gold&Green®, kas no auzu pārslām ražo gaļas «alternatīvu». Produktiem ir ļoti tīrs sastāvs. Tīrs sastāvs nozīmē to, ka ražošanā nav izmantoti konservanti un ĢMO. Turklāt netiek izmantota arī soja, kas bieži sastopama citos gaļas aizvietotājos. Man ir pārtikas tehnoloģes izglītība, līdz ar to pievēršu lielu uzmanību pārtikas izejvielām. 

Lielākajai daļai gaļas aizvietotāju sastāvā ir soja vai teju visa Mendeļejeva tabula, kas palīdz uzlabot garšu. Turpretī Gold&Green® produkti, kā jau minēju, ir izgatavoti no dabīgām izejvielām. Pamatā tiem ir auzas, zirņi, lauka pupas, sāls un eļļa. Līdz ar to tie ir lielisks proteīna avots, turklāt satur 9 aminoskābes, kas ļoti nepieciešamas ikdienas uzturā. 

Pasaulē šobrīd vegānisms ir aktuāls, taču, manuprāt, daudzi vegāniskam uzturam pievēršas pārsteidzīgi. Kā jau iepriekš teicu, visam nepieciešams laiks, lai pielāgotos. Jogā tas ir ahimsa princips – nedarīt pāri. Joga māca, ka viss jādara pakāpeniski. Ja nevari nostāties uz galvas, nevajag – joga nav olimpiskās spēles. Uzskatu, ka tas pats princips attiecas arī uz uzturu.

Pica ar Gold&Green® gaļas alternatīvu
Pica ar Gold&Green® gaļas alternatīvu

Vai jaunajos produktos izmantotās auzas ir parastās vai bezglutēna? 

Produktu sastāvā glutēna nav, taču mēs to nedrīkstam rakstīt uz iepakojuma. Mūsu izmantotās auzas var saturēt nelielu daudzumu kviešu, rudzu un miežu daļiņu. Tie, kam glutēna nelietošana ir brīva izvēle, piemēram, mana meita, šos produktus var ēst droši. Taču tiem, kam ir celiakija, labāk atturēties.  

Gold&Green® mājaslapā piedāvājumā ir deviņi produkti. Cik no tiem būs pieejami Latvijā?

Par šo produktu ieviešanu Baltijas valstīs atbildu es, un pagaidām sāksim ar diviem. Šādu lēmumu pieņēmu tāpēc, ka, pirmkārt, produkti ir saldēti un to transportēšanā jāievēro īpaši noteikumi. Otrkārt, lai gan kafejnīcas un restorāni ir ieinteresēti, neviens nezina, kāds varētu būt reālais patēriņš, un, protams, mūsu partneri nevēlas riskēt. Negribam piedzīvot situāciju, ka produkti vienkārši jānoraksta un jāizmet. Treškārt, mums bija svarīgi izvēlēties viegli un ērti pagatavojamus produktus. Restorāniem un kafejnīcām ir diezgan sarežģīti apmācīt personālu gaļas aizvietotāju pagatavošanā. Taču Gold&Green® ir viegli pagatavojams, to var ēst uzreiz vai nedaudz apcepot uz pannas vai cepeškrāsnī.

Pievienotā vērtība produktiem slēpjas faktā, ka tie ir saldēti, līdz ar to vienā reizē no iepakojuma var paņemt tik, cik nepieciešams. Uzņēmumam bija būtiski veidot produktus, kas atbilst ilgtspējības idejai un mērķim. Mums ir svarīgi, lai samazinās izmestās pārtikas daudzums, lai cilvēkiem neveidojas «pārpalikumi».

Latvijā ir daudz izcilu pavāru, varam lepoties ar viņu sasniegumiem. Uzskatu, ka arī pie mums ir restorāni, kas ir pelnījuši Michelin zvaigzni vai Michelin plate. Ļoti ceru, ka mūsu produkti palīdzēs pavāriem radīt jaunus «mākslas darbus». Produkti ir bāze, no kā var pagatavot gandrīz visu. Principā jebkuru ēdienu, kas satur gaļu, var aizvietot ar Gold&Green®. Produktu garša neitrāla, vēlamo var iegūt, pievienojot attiecīgās garšvielas vai mērces.

Produkti atgādina tofu, kas arī iegūst garšu no garšvielām un pagatavošanas veida. Pozitīvi, ka tie veidoti uz auzu bāzes tās ir ļoti vērtīgas.

Ģimenē vismaz reizi nedēļā ēdam auzu putru vai cepam pankūkas no maltām auzām. Vispār latvieši auzas lieto diezgan daudz (es, protams, pērku bezglutēna auzas). Savulaik vedu šos produktus no Somijas. Kolēģi brauca mājās ar konfektēm vai citiem saldumiem savām ģimenēm, bet mans koferis bija pilns ar bezglutēna produktiem. Skandināvijā ir fantastiska bezglutēna produktu izvēle. Lieliski, ka pēdējā laikā piedāvājums kļuvis plašāks arī Latvijā. 

Vai produktus, par kuriem stāstījāt, esi nogaršojusi arī pati?

Protams, citādi nevarētu tos pārdot. Zināju, ka, iespējams, slikti jutīšos, tāpēc izvēlējos testēt tos piektdienas vakarā. Biju pārsteigta, cik ļoti tekstūra atgādina gaļu. Vīrs, izteikts gaļēdājs, sacīja, ka Gold&Green® ir gluži kā gaļa un garšo ļoti līdzīgi. Esmu bijusi Gold&Green® ražotnē, ir arī runāts, ka viena no rūpnīcām varētu ražot tikai bezglutēna produkciju. Mēs strādājam pie šīs idejas, jo tas nav vienas dienas darbs. Lai rūpnīcā ražotu bezglutēna produkciju, jāievēro stingras prasības un jāiztur vairākas pārbaudes. Nedrīkst riskēt ar cilvēku dzīvību. 

Produktus piegādāsiet tikai restorāniem vai arī tos varēs nopirkt arī veikalos? 

Šobrīd produkts jau ir pieejams Promo Cash&Carry veikalos. Skatīsimies, kādas iespējas pavērsies pēc pandēmijas. Grūti prognozēt situācijas attīstību, bet pie šīs domas atgriezīsimies 2021. gada rudenī. 


Interviju sagatavoja Undīne Silmane
Foto – no Margaritas Aļabjevas-Vaišļas personiskā arhīva

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.