Ar vistu aktīvo un zinātkāro raksturu vislabāk var iepazīties putniem dabiskā un brīvā vidē. Vērot vistu rosīšanos dabā un viņu sociālo uzvedību ir patiesi interesanti, tomēr daudziem no mums nav bijusi iespēja ciešāk ielūkoties šo dzīvnieku pasaulē. Vistas nav arī ierastākais dzīvnieks, ko cilvēki izvēlas turēt kā mīļdzīvnieku, tādēļ vistas paliek nenovērtētas un viņu talanti – nepamanīti.
Piedāvājam iepazīties ar faktiem, kas tev ļaus vistās saskatīt fascinējošās būtnes, kādas tās patiesībā ir.
1. Cālēni sazinās ar mammām jau pirms izšķilšanās
Vistas spēj radīt vidēji 30 dažādas skaņas, kas palīdz sazināties ar citām vistām. Katra skaņa pauž citādu vēstījumu, piemēram, ja uzbrucējs tuvojas pa zemi vai no debesīm, vista izdos atšķirīgu brīdinājuma signālu, lai pasargātu savus līdzgaitniekus. Vistu mamma pāris dienas pirms cālēnu šķilšanās “runā“ ar olām, lai mazuļi atpazītu viņas klukstus, un cālēni no olas iekšpuses atbild. Tas var veicināt cālēnu ātrāku izšķilšanos, jo viņi sajūt drošību mātes klātbūtnē. Arī tu vari iemācīties atpazīt vistu radītās skaņas – pamācību meklē šajā video!
2. Vistas izjūt empātiju
Bristoles Universitātē, Austrālijā, eksperimentā tika pierādīts, ka situācijā, kas izraisa cālēnam satraukumu (piemēram, viņš izjūt briesmas vai ir apmaldījies) arī vistu mamma kļūst satraukta. Viņas sirdsdarbība paātrinās, viņa kļūst modrāka un uzmanīgāka, un dodas savai atvasei palīgā. Tas parāda, ka vistas spēj dalīties ar savām emocijām un ir empātiskas pret citām vistām.
3. Daudzfunkcionāls un jutīgs knābis
Vistas knābi izmanto ne tikai kā muti, lai uzņemtu barību. Knābis var tikt likts lietā, sajūtot apdraudējumu, un tādējādi tas var kļūt par pretiniekam bīstamu ieroci. Tā kā vistām nav zobu, knābis lieliski noder zāles, lielāku graudu un citu gardumu sasmalcināšanai. Knābis satur daudz nervgalu, tāpēc tas tiek izmantots vides temperatūras un citu faktoru noteikšanai.
Lai liegtu iespēju putniem trauksmes un apdraudējuma izjūtās saknābt vienam otru, vistu industriālajās fermās plaši piekopj knābju apgriešanu. Knābjus apgriež situācijās, kad vistas sāk izrādīt agresiju pret citām vistām šaurās turēšanas, nepiemērotas barošanas vai kāda cita stresora dēļ. Apgriešanas process ir ļoti sāpīgs un vistām no tā ir grūti atgūties.
Tu vari uzlabot vistu dzīves ar pāris vienkāršiem klišķiem, piesakoties Latvijas pirmajam digitālajam dzīvnieku aizstāvju tīklam.
4. Apbrīnojama redze
Vistu acis spēj atšķirt plašāku krāsu diapazonu, kā arī gaismu uztver daudz labāk nekā cilvēka acs. Tas dod iespēju šiem putniem pasauli redzēt krāsaini un koši. Vistas ātri pamana pat mazāko kustību, kas labi noder ēdiena ieguvei medījot. Viņām ir trīs plakstiņi, kas nodrošina īpaši labu acs pasargāšanu, kā arī pateicoties tam, ka acis ir galvas sānos, vistas redz 300o platumā, nepakustinot galvu.
5. Spēja sapņot
Vistas, tāpat kā citi putni, dzīvnieki un cilvēki, spēj sapņot. Apgalvojums balstās uz novērojumu, ka vistām veidojas REM miega fāze, kuru raksturo ātras acu kustības un sapņi. Diemžēl, tā kā sapņi balstās uz ikdienas dzīvi un pieredzēto, tikai jaunos salikumos, domājams, ka lielākā daļa vistu sapņos nespēj baudīt saules gaismu, vēja plūsmu un zāles mīkstumu, jo industriālās vistu fermas liedz šīs sajūtas iepazīt. Tā vietā arī sapņos viņas ir pakļautas mocībām un būru režģiem – pat miegā viņām nav iespējams izbēgt no sprostu šausmām.
6. Vistas atpazīst sejas un atsaucas uz vārdu
Kā noskaidrots, vista spēj atpazīt vidēji 100 seju – gan regulāri redzētu cilvēku sejas, gan citu vistu un dzīvnieku sejas. Tāpat vistas spēj atsaukties uz savu vārdu vai citu skaņu, ja tā ir regulāri izmantota un iemācīta.
Aplūko, kā kāds vistu turētājs ir iemācījis saviem putniem atsaukties uz svilpes skaņām, kas ziņo par ēdiena laiku.
7. Visur sava kārtība
Starp vistām pastāv sociāla hierarhija. Tas nozīmē, ka stiprākās vistas tiek vairāk cienītas un paklausītas nekā vājākās. Ja tiek dota barība, priekšroka ēšanai tiek dota stiprākajām vistām. Tas izraisa jauno vistu interesi un nereti stiprākajai vistai ir lielāks pulks sekotāju, kas no viņas mācās un imitē tās darbības, lai kādreiz izcīnītu sev augstāku vietu hierarhijā. Tiesa, sprostu apstākļos šī dabiskā hierarhija nav iespējama, tāpēc vistām ir grūti sociāli apzināties sevi un organizēt iekšējo kārtību.
8. Vistas ir ļoti apķērīgas
Vistas spēj skaitīt vidēji līdz seši, tāpēc viņas vienmēr pamana, ja kāds cālis vai ola trūkst. Vistas spēj atrisināt diezgan sarežģītas ikdienas problēmas, kā arī saprot, ka jebkurai darbībai būs sekas. Tas palīdz viņām mācīties no savām darbībām un izspriest, kuras no tām atkārtot nākotnē un kuras ne. Viņas nereti domā uz priekšu un plāno savas darbības.
Uzzini, kādu instrumentu ir apguvusi kāda vista šajā video!
9. Vistas ir lieliskas skolotājas
Kad vistu mamma ir sagaidījusi savu cālēnu izšķilšanos, viņa veikli uzsāk cāļu apmācības, sniedzot zināšanas, kas viņiem noderēs visas dzīves garumā. Vistu mamma māca, kādus graudus ēst un kādus neēst, kā labu graudu atšķirt no slikta, kā sevi apkopt un visu citu, kas pieaugušām vistām jāprot.
Vistām ir dabiska tieksme iepazīt, izzināt pasauli un izpaust savas intelektuālās un emocionālās īpašības. Diemžēl sprostos turētajām vistām tas viss ir liegts. Industriālajās fermās pret vistām izturas kā pret īslaicīgi noderīgu, bezjūtīgu materiālu, kas radīts un izmantojams tikai cilvēka vēlmju apmierināšanai.
2019. gadā Latvijā ir izaudzēti 3,2 miljoni vistu, no tām gandrīz 85% tika turētas sprostos.
Šeit vari atrast vairāk informācijas par vistu turēšanas sistēmu atšķirībām.
Tu vari radīt pasauli, kurā miljoniem vistu nav savas dzīves jāaizvada nemitīgās ciešanās – aicini paziņas nepirkt 3. kategorijas (sprostos dētās) olas un paraksti petīciju, kas aicina uzņēmumus atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības: www.olucena.lv!
Raksta autore: Dzintra Ozola