Kāpēc pārtikas uzņēmumiem inovēt un ieviest alternatīvas dzīvnieku valsts produktiem? Kādi izaicinājumi un iespējas pastāv vegāniskās pārtikas nozarē? “Avenei” ir vietējs vegānisku saldējumu un pildīto pankūku ražotājs ar pieredzes stāstu par iekļūšanu lielākajos Latvijas veikalu tīklos. “Smiltenes Piens”, kas vairāk nekā 100 gadus nodarbojies ar piena pārstrādi, tagad attīsta vegānisku sieru līniju. Savukārt veikalu tīkls “Lidl Latvija” ir apņēmies sortimentā iekļaut vairāk augu valsts olbaltumvielu avotu.
Ar “Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības eksperti Daigu Helēnu Žideļūni, “Smiltenes Piens” kvalitātes vadītāju Agitu Opmani un “Avenei” īpašnieku Dāvi Dudeli Vegānfestivālā 2023 sarunājās Alise Miļūna no “Augi & Draugi”.
Transkripts: Liene Kalniņa. Redakcija: Ina Strautniece. Foto: Inga Vīņaude. Pārpublicēts no “Augi & Draugi” LinkedIn.
AM: Katrs no jums ir nākotnes vēstnesis, jo tajā, ko darāt Latvijā, esat pionieri. Es gribētu iesākt ar jūsu līdzšinējo pieredzi. Dāvi, pastāsti, lūdzu, cik tālu “Avenei” ir izaugusi ražošanā un tirdzniecībā, un, kas tie ir par cilvēkiem, kas iegādājas vegānisku saldējumu un pankūkas? Vai tie ir tikai vegāni?
DD: Tie noteikti nav tikai vegāni. Ideja radās no tā, ka redzēju, ka veikalos nav tāda produkta, un meklēju alternatīvas.
Ļoti ātri sapratu, ka galvenie patērētāji īstenībā nav vegāni, varbūt pat ne veģetārieši. Tie ir cilvēki, kas vienkārši grib ēst veselīgāk, daudzveidīgāk, pamēģināt ko jaunu, varbūt samazinot piena produktu patēriņu ikdienā, tomēr pilnībā to neatmetot.
Un – jā, gadu laikā esam izauguši, Latvijā jau nostabilizējušies dažādos tirdzniecības tīklos un raugāmies nākotnē pozitīvi, jo man liekas, ka augu valsts uztura patēriņš no gada gadā tikai pieaugs.
AM: Un kā jūs nonācāt no saldējumiem pie pankūkām?
DD: Tā bija tāda pati situācija, kad domāju – kādu produktu trūkst? Un nav jau baigi jāsēž un jādomā, ko cilvēkiem vajadzētu. Toreiz vienkārši iegāju vegānu Facebook grupā un jautāju cilvēkiem: “Ko jūs vēlētos?” Mēs cītīgi apkopojām visus komentārus un likes un salikām topiņu, par ko cilvēki vairāk balsoja. Un, jā, pildīto pankūku, izrādījās, ļoti pietrūka ne tikai man, bet arī citiem cilvēkiem.
AM: Agita, “Smiltenes Piens” ir uzņēmums ar vairāk nekā simt gadu pieredzi tieši piena pārstrādē. Kāpēc un kā jūs nonācāt pie vegāniskas siera līnijas?
AO: Jā, “Smiltenes Pienam” šogad apritēja 110 gadi. Protams, ka mēs pamatā esam piena ražotāji, taču uzskatām sevi par inovatīvu uzņēmumu. Izpētījām, ka ir daudz cilvēku, kuri ir vegāni – un ne tikai filozofisku apsvērumu, bet arī veselības dēļ –, un tomēr šī vēlme pēc piena garšas ir saglabājusies. Tieši šī iemesla dēļ mēs sākām pētīt un mēģināt izstrādāt piena produktu alternatīvas. Man šķiet, ka mums tas ir veiksmīgi izdevies.
AM: Un kur ir vislielākais pieprasījums pēc šiem sieriem? Varbūt ir kādas īpašas nišas, kurās jūs paredzat tieši šo produktu pieprasījuma pieaugumu?
AO: Nišas ir tie paši lielveikalu tīkli. Lielākais pārstāvētais ir “Rimi” tīkls. Ļoti, ļoti ceram, ka ar šo vegānisko sēriju kādreiz tiksim arī “Lidl” tīklā. No augusta vienu no šiem produktu iekļausim tirdzniecībā visā “Rimi” Baltijas ķēdē, arī Igaunijā un Lietuvā. Tas ir liels solis uz priekšu.
AM: Apsveicu ar to! Un patiesi – tajā, kādus produktus cilvēki var iegādāties, veikalam ir noteicoša loma. Tāpēc, pievēršoties Daigai, “Lidl” mājaslapā ir parādījies interesants dokuments, kas saucas “Apzināts uzturs”. Ko tas nozīmē un kāpēc tur ir pieminēti augu valsts produkti un augu valsts proteīns?
DHŽ: Šis dokuments ir atjauninājums iepriekšējam “Lidl” grupas dokumentam, kas ir saistīts ar veselīgu uzturu. Šajā dokumentā aplūkota vēl arī ilgtspēja dažādos aspektos, kā arī tas, lai produktu izejvielas būtu sociāli atbildīgi audzētas.
Ir jāapzinās ietekme uz vidi, ko rada gan dzīvnieku, gan augu izcelsmes produkti. Protams, augu izcelsmes produktiem šī ietekme ir mazāka.
Latvija Eiropas kontekstā ir arī piemērs, ka mēs nebūt neēdam tik veselīgi, kā vajadzētu, un arī nebūt ne attiecīgi tik ilgtspējīgi, kā tas nāktu par labu zemeslodei. Protams, mēs kā tirgotāji gribam strādāt šodienai un pārdot pārtiku šodien, taču mēs gribam to darīt arī rīt, parīt, aizparīt, nākamgad, pēc 10, 15 un 50 gadiem. Mums ir jāsaprot, ka produktiem ir jābūt tādiem, lai attiecīgi tādus pašus varētu nopirkt arī pēc 10, 15 un 50 gadiem. Ir jāapzinās, ka ietekme uz vidi kļūst aizvien asāk redzama. Līdz ar to veselīgais un ilgtspējīgais tagad iet roku rokā. Šajā kontekstā būtiska loma ir arī augu valsts produktiem. Ne tikai tas, ko mēs, iespējams, šaurā lokā saprotam ar vegāniskiem vai veģetāriem pārstrādātajiem produktiem. Tie būtībā ir arī kartupeļi, burkāni, augļi, ogas. Un, kā jau Dāvis pieminēja, mūsu mērķauditorija nav tikai vegāni vai veģetārieši. Tas ir jebkurš cilvēks, kurš vēlas ēst veselīgāk un ilgtspējīgāk. Līdz ar to mēs esam izvirzījuši sev mērķi piedāvāt arī šādu sortimentu. Šī politika ir vienāda gan mums, gan arī pārējām “Lidl” grupas valstīm.
AM: Vai vari mazliet vairāk pastāstīt par augu proteīnu?
DHŽ: Jā, ar terminu “proteīna stratēģija” ir jāsaprot, ka “Lidl” ir apņēmies analizēt savu sortimentu un šīs politikas ietvaros turpmāk publiskot, cik daudz mūsu sortimentā ir dzīvnieku izcelsmes produktu, ieskaitot visus cepumiņus, salātiņus, maizi, nepārstrādātos produktus, un cik attiecīgi ir augu izcelsmes olbaltumvielu avotu.
Tādā veidā mēs varam parādīt, cik ilgtspējīgs ir mūsu sortiments. Nākotnē ir mērķis šo augu valsts proteīna daļu palielināt.
Šobrīd mēs intensīvi strādājam pie sortimenta analīzes.
AM: Tas, man šķiet, ir pirmais gadījums Latvijā, kad kāds veikals ko tādu dara. Rezumējot mēs redzam, ka gan vegānisku, gan dzīvnieku valsts produktu ražotāji inovē jaunas vegāniskas alternatīvas. To diktē ne tikai augošais pieprasījums, bet arī uzņēmumu sociālā atbildība pret sabiedrības veselību un vidi. Protams, neesam izolēti no pārējās pasaules un tās lielajiem pārmaiņu vējiem, tāpēc gribu gan Agitai, gan Dāvim pajautāt: kā jums šķiet, plašāk raugoties, kuros virzienos patlaban attīstās vegāniskā pārtika? Un vai jūs ar saviem vegāniskajiem produktiem raugāties tikai uz Latvijas tirgu vai arī uz ārzemēm? Un kāpēc?
AO: Jā, protams, ka mēs skatāmies arī pasaules līmenī, jo, būsim godīgi, Latvijā vegāniskā niša aizņem apmēram 2 % no kopējās tirgus ietilpības. Tas ir ļoti mazs cipars, tādēļ mums kā ražotājiem tikai daļēji interesants. Mēs noteikti skatīsimies plašāk. Kā jau teicu, sāksim ar Baltijas tirgu, bet interese ir parādījusies arī Vācijas tirgū. Cerēsim, ka mums izdosies paplašināt šo sortimentu un šo tirgus daļu.
Pats galvenais, mēs vēlamies visu vegānisko produkciju sertificēt, lai iegūtu emblēmu, kura būtu saprotama visiem.
DD: Jā, es piekrītu, ka ražotājiem principā ir jāražo kas tāds, kas garšos ne tikai vegāniem, bet kas ir viegli saprotams produkts, ko ēdīs arī pārējie. Mūsu gadījumā ļoti laba izvēle bija tieši saldējums un pankūkas, jo tie ir viegli atpazīstami produkti. Tāpēc, iespējams, grūtāk iet vegāniskajiem sieriem. Ar labu vegānisku piena alternatīvu varbūt nav tik traki, bet siers ir specifisks produkts, ko cilvēks, kas nav ne vegāns, ne veģetārietis, drīzāk tomēr neizvēlēsies. Tas ir izaicinājums. Risinājums ir vai nu doties plašumā vai tiešām aptvert lokālo tirgu. Redzu, ka lielas attīstības potences ir gaļas aizvietotājiem un piena, arī siera alternatīvām. Lai sieri būtu patiešām perfekti, manuprāt, šajā jomā ir jānotiek vēl kādiem izrāvieniem. Es ticu, ka zinātne attīstīsies šajā virzienā. Un tas pats ir arī ar saldējumiem. Es gribētu, lai tāpat kā mēs uzkāpām uz Mēness, mēs sasniegtu to, ka vegānisks plombīra saldējums garšo tāpat kā piena saldējums.
AM: Jūs esat domājuši par plešanos plašumā?
DD: Tā kā mūsu produkts nav pateicīgs, lai to sūtītu, un mēs esam diezgan mazi, esmu atradis jaunu veidu, kā to darīt. Nevis eksportēt mūsu ražoto preci, bet apvienoties ar partneriem ārzemēs. Esam uzsākuši sadarbību ar jaunu uzņēmumu Amerikā. Mēs principā ņemam to, ko esam izveidojuši šeit un vienkārši atkārtojam citā valstī. Viņi ražo uz vietas, un mēs palīdzam ar to, kā “laižam to tautiņās”. Mums tas ir ļoti labs risinājums, jo, kā redzat, šobrīd, mūsu sarunas laikā, līst lietus – tātad nav tik labi, bet citur ir siltāk, foršāk.
Citur arī sabiedrības attieksme pret šādiem produktiem ir daudz pretimnākošāka, arī vegānu procents ir daudz lielāks.
Te tomēr ir iesakņojušies šie, teiksim, 110 gadi piena kultūras.
AM: Par pārmaiņu vējiem varu vēl piebilst, ka gan Latvijā, gan Eiropā pārtikas nozari kontrolē Eiropas likumdošana. Eiropas Komisiju konsultē zinātnieku organizācija SAPEA, kas nesen paziņoja, ka Eiropas ilgtspējas un veselības mērķu sasniegšanai ir nepieciešams, lai mēs ēstu vairāk augu un mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu, kas nevienam nav pārsteigums. Bet veids, kā panākt to, ko ieteica šie zinātnieki, bija nevis informēt patērētāju, bet gan visā Eiropā mainīt pārtikas pieejamību, cenas, sastāvu un mārketinga regulas. Ja šie ieteikumi ietekmēs Eiropas likumdošanu, tad tie uzņēmumi, kuriem sortimentā jau šodien ir izdevīgi, garšīgi vegāniski produkti, šo pārmaiņu laikā varētu būt uzvarētāji. Raugoties uz priekšu, Daiga, kādi ir “Lidl” nākamie soļi – kādus produktus jūs domājat ieviest un kā tālāk virzīt stratēģijas?
DHŽ: Ja mēs runājam tieši par sortimenta paplašināšanu, es šobrīd nevaru neko noteiktu apsolīt, bet
galvenā doma ir palielināt gan vegānisko, gan veģetāro produktu pamatsortimentu, gan akcijas produktu sortimentu.
Es neteiktu, ka mums ir kādi īpaši vai interesanti, savdabīgi produkti. Nē, šie produkti ir diezgan tipiski. Jā, ir doma, ka vairāk varētu būt, piemēram, vegānisku saldējumu. Personīgi es interesējos un pētu, ko mēs varētu piedāvāt no zirņiem vai no tiem ražotiem aizstājējproduktiem. Es vēlos redzēt arī tādus produktus kā cūku pupas. Tas būtu arī labs vietējais produkts. Bet šobrīd tas ir ideju līmenī. Kā jau teicu, proteīna stratēģija ir kaut kas jauns.
AM: Kas ir lielākie izaicinājumi, ko tu saskati ceļā uz lielāku augu valsts produktu īpatsvaru, un kādus risinājumus tiem redzi?
DHŽ: Vislielākais izaicinājums, manuprāt, ir joprojām relatīvi neveselīgā latviešu ēdienkarte. Ļoti daudz gaļas, ļoti daudz citu dzīvnieku izcelsmes produktu, pārāk maz augļu un dārzeņu, vispār pārāk maz augu izcelsmes proteīna. Mūsu reģionam raksturīgos zirņus un pupas mēs ēdam par maz. Tas ir tikai viens aspekts, bet es domāju par “Lidl” sortimenta paplašināšanu, un ar laiku pircēja intereses un vajadzības mainās. Mēs redzam atšķirības starp dažādām vecuma grupām, teiksim, gados jaunākiem ļaudīm interesē jau pavisam kas cits nekā cilvēkam, kurš audzis pie tradicionālā dienišķā kartupeļa un kotletes pusdienu galdā.
Otrs izaicinājums joprojām ir cena. Diemžēl vegāniski produkti vai, teiksim, alternatīvas gaļai, pienam un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem ir relatīvi dārgākas, taču vērojama pozitīva tendence. Palielinoties pieprasījumam, cenas pakāpeniski krītas. Mēs arī vienmēr analizējam produktus, ko piedāvājam kā akcijas preci, kā arī īpašos piedāvājumus, un vērojam, ko cilvēki pērk, kas viņus interesē. Mēs sākām ar uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem produktiem vegāniem un veģetāriešiem. Vegānisko produktu tagad jau ir krietni vairāk. Tomēr es teiktu, ka joprojām redzu to drīzāk kā nišas produktu. Man žēl, bet diemžēl tā ir. Klientu servisa centrā cilvēki vēršas ar jautājumiem, interesējas par kādu produktu vai iesaka, kādus produktus vēlētos redzēt “Lidl” sortimentā. Par vegāniskiem un veģetāriem produktiem pajautā labi, ja reizi nedēļā.
Jautājums bieži vien ir ļoti vispārīgs: “Lūdzu, vairāk vegānisku produktu.” Es vēlētos zināt konkrētāk! Kas jums patīk? Kas jūs interesē? Ko tieši jūs gribētu redzēt sortimentā? Vegānisku jogurtu vai kaut ko, ko uzsmērēt uz maizītes?
AM: Nu re, te ir skaidrs rīcības aicinājums. Kur jums to var pastāstīt?
DHŽ: Mūsu mājaslapā atrodama kontaktforma, kur var atstāt savu viedokli.
AM: Mūs ļoti interesē arī, kā un ko saistībā ar piena produktu alternatīvām plāno “Smiltenes Piens”. Kā tās varētu attīstīties pie jums?
AO: Tieši tā – mēs nebūt neatmetīsim domu par piena alternatīvām. Mēs noteikti neražosim gaļas aizvietotājus ,jo tā nav mūsu spēcīgā joma. Noteikti domāsim par skābā krējuma alternatīvu.
Mūsu plānā ir izveidot fermentētos produktus.
Tas varētu būt jogurts, iespējams, arī kādi proteīna dzērieni. Tādas idejas un iestrādes jau ir.
AM: Kā jūs izvēlaties, ko ražot? Vai jūs līdzīgi kā “Lidl” aptaujājat patērētājus par to, kādus produktus viņi vēlētos? Vai arī jums ir kāda sava metode?
AO: Mums kolektīvā ir darbinieki, kuru bērni ir vegāni, un mēs viņus izjautājam un dodam viņiem testēt. Pēc viņu vērtējumiem skatāmies – virzīt tālāk vai ne. Mūsu kolektīvā nav neviena vegāna, un, kaut gan mums notiek degustācijas, objektīvi novērtēt to tikai pašu kolektīvā nav reāli. Bet, izejot plašāk un iedodot notestēt cilvēkiem, kuri ir vegāni, mēs dzirdam atšķirīgas atsauksmes, kuras tad arī ņemam vērā.
AM: Dāvi, tev vegāniska uztura jomā ir pieredze, un jūs esat izmēģinājuši un radījuši dažādus produktus. Vēlos tev jautāt, vai, balstoties šajā pieredzē, tev ir kādi ieteikumi citiem Latvijas pārtikas nozares uzņēmumiem, kā ražot veiksmīgākas vegāniskas alternatīvas un varbūt arī nonākt plašākā tirdzniecībā?
DD: Viens, kā jau minēju, ir runāt ar cilvēkiem, saprast, kas ir vajadzīgs. Ļoti labi, ka “Lidl” un “Smiltenes Piens” to dara. Vēl es vienmēr esmu teicis, ka ļoti laba lieta ir e-komercija. Pat vēl pirms Covid-19 laika, kad visi izmisīgi taisīja e-veikalus. Protams, pēc Covid-19 mēs novērojām, ka cilvēki vairs tik daudz neiepērkas internetā. Man jau likās, ka cilvēki pie tā pieradīs, un tas būtu bijis forši. Viss atgriezās pie vecā normālā – gluži tāpat, kā spriedām, ka publiskie pasākumi varbūt izmirs un visu svinēsim Zoom – tas tā nenotiek. Tiklīdz ir iespēja, mēs atgriežamies pie vecajiem ieradumiem gan dzīvē, gan ēdienā, gan visur citur. Līdz ar to es ieteiktu izmēģināt dažādus kanālus e-komercijā.
Cik zinu, daudzi “iesprūst” tirdziņu fāzē un brauc tikai uz pasākumiem. Bet, ja tev ir labs produkts, tas jālaiž tautās. Tas ir tavs pienākums pret to, tāpēc jāizmēģina dažādi kanāli un daudz aktīvāk jāiegulda mārketingā.
AM: Skatītāji jautā, kā var izskaidrot to, ka ārzemēs vegāniskais piens dažreiz ir pat divreiz lētāks nekā Latvijā?
DHŽ: Es neesmu iepircējs, nemāku precīzi pateikt, kāpēc tas maksā tik, cik maksā. Bet pamatprincips ir šāds – viss ir atkarīgs no apjoma. Jebkurš ražotājs pateiks, ka cena būs atkarīga no tā, vai man visa gada garumā vajadzīgas 100, 1000 vai 10 000 vienības. Jo lielāks apjoms, jo mazāka būs vienības cena. Taču tas ir tikai viens no aspektiem. Otrs – noteikti produkti vienmēr būs dārgāki, jo netiek ražoti šeit. Gara piegādes ķēde produktu sadārdzina. Protams, ir arī daudzi mikro- un makroekonomiskie aspekti, kurus es nekomentēšu, bet būtībā cena ir atkarīga no iepirktā apjoma. Ja iepirktais apjoms ir mazs, produkts vienmēr būs dārgāks. Ir pat tādi gadījumi, ka ražotāji mazu apjomu dēļ atsakās sadarboties.
DD: Tu ļoti labi izskaidroji. Tās izmaksas sakrājas kopā. Vēl, ja izplatītāji uzliek pa virsu savus 20-25 procentus. Man liekas, vegāniskajiem produktiem uzcenojums dažkārt ir lielāks nekā parastajiem produktiem, jo mazāks ir to apjoms. Katram produktam ir jāatpelna sava vieta plauktā. Tā ir viena no “Avenei” domām, ko gan neīstenojām, bet – man likās, ka no tā, kas mums te ir, kādam beidzot jāsāk taisīt tepat, Latvijā, normālu augu pienu. Es zinu, ir citi, kas to jau dara, bet, ja kāds ar to iekļūtu veikalos, tas būtu amazing. Man liekas, ka tur ir niša, un to es redzēju jau pirms trim četriem gadiem.
Mēs augusta “Mēneša garšas” saldējumu izgatavojām uz kaņepju piena bāzes. Kaņepju piens varbūt vēl nav meinstrīmā, tā kā tas ir izglītošanas un skaidrošanas jautājums.
Varbūt kaut kas saprotamāks ir jau ievestie auzu un riekstu pieni. Bet, ja kāds domā taisīt augu pienu Latvijā – aiziet, mēs atbalstām!
AM: Daiga, vai ir kādi ieteikumi vietējiem Latvijas ražotājiem par iekļūšanu Lidl plauktos ar vegāniskajiem produktiem un jaunām inovācijām?
DHŽ: Par inovācijām man grūti teikt, atkal – neesmu iepircējs. Bet, ja ir labs produkts, noteikti var vērsties kontaktformā mūsu mājas lapā. Noteikti aprakstiet savu produktu piedāvājumu, un to izskatīs. Ja vēlaties ilgstošāku sadarbību, nepieciešama kvalitātes un ražotnes sertifikācija. “Lidl” uz to skatās ļoti stingri, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumus var, teiksim, ne atraidīt, bet sadarbība ar tiem var notikt tikai kaut kad nākotnē. Pirmkārt, noteikti ir jābūt gataviem un atvērtiem dialogam. Pastāv vesela grupa izejvielu, kuras mums ir definētas kā kritiskas, un tur jābūt atbilstošām sertifikācijām. Tipiskās ir rieksti, kafija, kakao un tamlīdzīgas izejvielas. Jābūt gatavam arī uz to, ka būs kādas nelielas prasības attiecībā uz ilgtspēju. Mums pašiem tās šķiet nelielas, bet ražotājam var šķist lielas. Toties, ja jums ir labs produkts, tad caur “Lidl” tas var nonākt arī citās valstīs.
AM: Skatītāji jautā, ar kādiem valstiskiem vai sabiedriskiem šķēršļiem jūs esat saskārušies, ieviešot un popularizējot vegāniskus produktus?
DHŽ: Ar uzskatu, ka vegāniskie produkti ir sliktas kvalitātes, jo satur, piemēram, palmu eļļu. Tā arī klienti pasaka – mēs nepirksim, tas ir slikts produkts.
AO: Kaut kas stipri līdzīgs. Izmantojot izejvielas, mēs, protams, domājam par to, lai tas arī no uzturvērtības viedokļa būtu tik tiešām pilnvērtīgs produkts. Mēs arī domājam par vitamīnu piedevām, kas vajadzīgas vegāniskajā dzīvesveidā.
Lielākā problēma patiesībā ir nesakārtotā likumdošana attiecībā uz nosaukumiem. Kad mēs sākām ražot vegānisko sieru, mums likās – nu, kāda tur problēma, tā arī nosauksim to par “vegānisko sieru”. Uz karstām pēdām bija klāt PVD, un mēs tūlīt pat dabūjām to produktu izņemt ārā un pārtaisīt iepakojumu.
Tika rakstīts uz ministrijām, lai iesaka, kā tad šos produktus saukt. Ziniet, nesaņēmu nekādus ieteikumus, beigu beigās mēs paši vienkārši izdomājām, kā izlīst caur to adatas aci. Mūsu nosaukums ir “vegāniskais produkts ar … garšu”, lai cilvēkam būtu skaidrs, jo vienkārši “vegānisks produkts” jums neko neizteiktu. Tātad bija jāliek klāt šis “ar …”, un ar to mums arī gāja diezgan traki. Noteikti neesmu atkāpusies un gaidu, lai likumdošana šeit tomēr tiktu sakārtota.
DD: Arī saldējumiem tagad, ejot Amerikas tirgū, ir stingri nosacījumi, ko drīkst saukt par saldējumu un ko nedrīkst. Šeit, Latvijā, mēs tomēr veiksmīgi lavierējam zem vārda “saldējums”. Mums nav tādas siera situācijas un viss komiskais kā “Oatly”, kuri strīdējās, vai var par pienu saukt savus produktus. Tas man liekas absurdi, jo laiki mainās. Katram ir sava izpratne par to, kas tas par produktu un kā to saukt. Mums tādu problēmu īsti nav bijis. Vienīgi, kā jau minēju, sabiedrības attieksme. Vissvarīgākais, pārejot uz vegānismu, ir atvērts prāts jaunām lietām, un diemžēl mums Latvijā tā ļoti trūkst. Vienkārši izskatīt dažādas iespējas un pieņemt, ka citi varbūt domā citādāk un, ka tas ir iespējams. Tas attiecas arī uz citām jomām, ne tikai uz ēdienu.
AM: Agita, par sieru un tā nosaukumiem, vai pareizi saprotu, ka šis izaicinājums ir nevis Latvijas, bet visas Eiropas līmenī?
AO: Jā, tas ir visas Eiropas līmenī.
AM: Vai ražotāji Eiropā kaut kā apvieno spēkus, lai drīkstētu piešķirt saviem produktiem tiem atbilstošus nosaukumus?
AO: Īsti ne. Katrs mēģina kaut kā izlavierēt, kā nu kurš pats to izprot un māk. Nu ja, protams, ka siers ir siers, un ir noteikta definīcija, kas tas tāds ir. Nu, kaut gan ir, protams, arī nosaukumi “ar augu taukiem”, “siera izstrādājums”. Bet “vegāniskā siera” nav, tāds nosaukums neeksistē un nedrīkst būt.
AM: Cerams, nākotnē izdosies to mainīt, jo tas, ka tāda regula vispār radās, droši vien ir lobija rezultātā, un lobijs varētu to atkal mainīt.
AO: Es domāju, ka noteikti, jo šī kustība un vegāniskais dzīvesveids iet plašumā. Mēs jau redzam, cik šeit, Vegānfestivālā, ir daudz apmeklētāju. Tiešām priecājos, ka ļoti daudz jaunu cilvēku. Es domāju, ka šī situācija liks virzīties uz priekšu un to veco domāšanu atmest.
AM: Tie bija ļoti jauki – gandrīz kā noslēguma – vārdi, kas visam uzliek skaistu bantīti. Mēs arī pamazām tuvojamies šīs sarunas beigām, tāpēc gribēju dot iespēju pašiem runātājiem, ja jūs varbūt vēlaties viens otram ko pajautāt.
AO: [Dāvim] Vai jūs savās pankūkās plānojat izmantot mūsu sieru? Tas ļoti labi kūst un tam ir izcila garša! To ir iespējams rīvēt, ir pieejams arī šķēlēs.
DD: [Smejas] Jā, šo mēs varētu izskatīt. Ja vien ir iespēja, izvēlamies vietējos produktus. Tā jau mēs tās pildītās pankūkas taisām – no “Nata Cafe” ņemam sojšliku, no “Got Foods” “bezpienu”, “4 sezonu” majonēzi – viss, kas mums vietēji taisīts, ir pats labumiņš.
AM: Tomēr vēl viens jautājums no manas puses par to, kā uzņēmumi var izglītot sabiedrību. Bieži tiek domāts par to, ka uzņēmumi seko pieprasījumam, taču sastopamies ar ilgtspējas problēmām. Šķērslis, kā jau tika minēts, ir senāki uzskati un ieradumi, kas varbūt vairs neatbilst mūsdienu situācijai un vajadzībām. Kā jums šķiet, kāda ir uzņēmuma loma cilvēku izglītošanā par to, kas ir veselīgāka un ilgtspējīgāka pārtika? Vai jūsu uzņēmumi varētu ar to nodarboties?
DHŽ: Varu padalīties ar “Lidl” pieredzi. Uzņēmuma iekšienē esam nolēmuši maksimāli piedalīties šādos un līdzīgos pasākumos. Tā ir lieliska iespēja neformāli pastāstīt, ko mēs darām, ko piedāvājam, nedaudz vairāk iepazīstināt arī ar teorētisko pusi – kāpēc tas ir svarīgi un tamlīdzīgi. To pašu mēs darām arī Igaunijā. Otra lieta, runājot par veselīgu uzturu un bērniem – “Lidl” ir apņēmies neveselīgo pārtiku nereklamēt bērniem un arī attiecīgi mainīt šo produktu iepakojumu. Tas notiek pakāpeniski. Ražotājs zina, cik ilgstošs ir šis process – izstrādāt jaunu dizainu un tamlīdzīgi. Bet pamatā runa vairāk ir par neformāliem pasākumiem – vairāk pārstāvēt sevi, dalīties ar pieredzi, piedalīties tā saucamajās apaļā galda diskusijās, pārrunās un tamlīdzīgi. Tas man liekas visnoderīgāk, jo vienkārši ielikt mājas lapā informāciju vai uztaisīt bukletiņu – man šķiet, ka tā ir novecojusi metode un, es teiktu, mazefektīva.
AO: Es varu piebilst tikai to, ka mums ir sadarbība ar profesionāliem degustāciju organizētājiem, kuri informē sabiedrību degustācijās dažādos lielveikalos, kā arī mazākos tīklos. Jā, un feisbuks jau pats par sevi.
DD: Mēs piekopjam šo dzīvesveidu, darām to no sirds un tā arī ar personīgu attieksmi un piemēru augu valsts uzturu popularizējam.
AM: Paldies jums! Es ticu, ka, turpinot šādas sarunas arī pēc Vegānfestivāla un atbalstot uzņēmumus, kas rada jaunas, inovatīvas alternatīvas produktiem, kas nav izcēlušies ar ilgtspēju, mēs patiešām varam radīt tādu nākotni, kurā pārtika būs visiem cilvēkiem, dzīvniekiem un dabai draudzīga un visi uzņēmumi – ilgtspējīgi. Paldies jums par sarunu, nākotnes vēstneši.
(c) “Augi & Draugi”, 2023.