Termins „sudzisms” (no angļu speciesism) pirmoreiz tika lietots 70. gados, lai apzīmētu diskrimināciju pret dzīvniekiem. Kopš tā laika ir piedāvātas dažādas šī termina definīcijas. Sudzisma jēdziens ir sarežģīts, tāpēc ir noderīgi to aplūkot no dažādiem skatpunktiem – psiholoģiskā, filosofiskā un socioloģiskā skatpunkta.
Filosofijā diskrimināciju skata kā parādību, kuras pamatā ir spriešana par citiem, balstoties uz iezīmēm, kas viņiem nepiemīt. Cilvēki citu dzīvnieku dzīvi un pieredzi bieži uzskata par mazsvarīgāku tikai tāpēc, ka viņi atšķiras no cilvēkiem. Taču arī citiem dzīvniekiem ir emocionālā pasaule, viņi spēj izjust sāpes, patiku, bailes un prieku. Noniecināt citu dzīvnieku vērtību tikai tāpēc, ka viņiem nepiemīt dažas iezīmes, kas ir raksturīgas vairākumam cilvēku, ir diskriminācija.
Katra iezīme un detaļa, kas tiek izmantota kā pamats citu dzīvnieku diskriminēšanai – piemēram, racionalitātes trūkums, valodas spējas, sociālie paradumi – tiek attiecināta arī uz dažām cilvēku grupām. Taču minētās iezīmes netiek izmantotas kā pamats cilvēku vērtības noteikšanai. Pieaugušiem cilvēkiem, kam piemīt saprāts, zīdaiņiem un cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem tiek piešķirta vienāda vērtība. Iemesls, kādēļ mēs nemēģinām kaitēt citiem cilvēkiem, ir viņu spēja just un ciest.
Visbiežākā sudzisma izpausme ir morālais antropocentrisms, kura pamatā ir to būtņu interešu noniecināšana, kas nepieder pie cilvēku sugas. Taču sudzismam ir raksturīgs arī tas, ka dažu dzīvnieku sugas iemanto lielāku cilvēku labvēlību nekā citas. Piemēram, suņiem tiek piešķirta lielāka morālā vērtība nekā cūkām – gluži vienkārši tāpēc, ka suņi pieder citai sugai.
Socioloģijā sudzisms tiek definēts kā ideoloģija un sociāla problēma, nevis aizspriedumu kopums vai diskriminācija. Bieži tiek vilktas paralēles ar citām sociālajām parādībām, piemēram, rasismu un seksismu. Socioloģijā sudzistiska diskriminācija tiek uzskatīta kā būtiskas tādas ideoloģijas sekas, kas padara citu dzīvnieku vērtības noniecināšanu par normu.
Sudzisma definīcijas
Terminu „sudzisms” 1973. gadā izveidoja psihologs Ričards Raiders (Richard Ryder).
Es lietoju vārdu „sudzisms”, lai apzīmētu izplatīto diskrimināciju, ko cilvēki praktizē pret citām sugām [..] Sudzisms ir diskriminācija un, tāpat kā pārējie diskriminācijas veidi, tas balstās uz diskriminētā un diskriminētāja līdzību ignorēšanu vai to nepienācīgu novērtēšanu.
Raiders šo terminu precīzi nav definējis, bet tas bieži tiek interpretēts, apzīmējot diskrimināciju pret dzīvniekiem, kas ir balstīta tikai uz piederību sugai. Kopš tā laika daudzi ir piedāvājuši sudzisma definīcijas, aprakstot to kā diskrimināciju pret visiem dzīvniekiem, kas nav cilvēki, vai diskrimināciju, kuras pamatā ir tikai piederība sugai.
Kā jau iepriekš minēts, sudzismu var skatīt vismaz trīs kontekstos.
Psiholoģija: indivīdiem piemītoši aizspriedumi
„Aizspriedums” ir psiholoģijas termins. Tas apzīmē personas uzskatus, kas var būt pamatā diskriminācijai pret citiem. Agrāk rasisms tika uzskatīts par psiholoģisku īpatnību, taču tagad rasisms un citi diskriminācijas veidi, piemēram, seksisms, heteroseksisms un sudzisms, visbiežāk tiek skatīti plašākā sociālā kontekstā. Reizēm termins „kulturālie aizspriedumi” tiek izmantots, lai apzīmētu sociālai grupai kopīgus aizspriedumus, kas ir raksturīgi kādai kultūrai un tās izpausmēm.
Filosofija: diskriminācija
Morālās filosofijas virzienā tiek analizēts darbību ētiskums, vērtējot, vai sudzistiskas darbības (diskriminācija) ir pamatotas. Tātad secinājums, ka sudzisms nav pamatojams, būtu patiess neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar aizspriedumiem.
Filosofu izmantoto definīciju pamatā bieži ir Ričarda Raidera sudzisma raksturojums, kas bieži tiek šauri interpretēts, lai apzīmētu tādu diskrimināciju, kuras pamatā ir tikai piederība sugai. Morāles filosofs Oskars Horta (Oscar Horta) aizstāv plašāku definīciju, kurā noteikts, ka sudzisms ir diskriminācija pret dzīvniekiem, neatkarīgi no tā, vai šī diskriminācija ir balstīta uz piederību sugai.
Saskaņā ar šo definīciju sudzisms ir cenšanās attaisnot nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem dzīvniekiem tādēļ, ka viņi nav „gudri” un viņiem nav attiecību ar cilvēkiem, pat ja tas netiek pamatots ar piederību sugai.
Socioloģija: kopīga ideoloģija
Pašlaik diskriminācijas veidi, tostarp rasisms, seksisms, heteroseksisms un sudzisms, visbiežāk tiek aplūkoti no socioloģiskā skatpunkta, ar kuru saskaņā diskriminācijas veidi ir uzskatu sistēmas, kas ir pamatā aizspriedumiem un legalizētai diskriminācijai un tās nostiprināšanai. Sociologs Deivids Naiberts (David Nibert) ideoloģiju definē šādi:
Ideoloģija ir sociālajai grupai kopīgu uzskatu sistēma, kas leģitimizē esošu vai vēlamu sociālo kārtību.
Sociologi pēta to, kādi sociālie faktori nomāc cilvēku dabisko spēju izjust empātiju un vairo uzskatu, ka citu apspiešana ir normāla, dabiska un dažreiz pat vēlama pašiem apspiestajiem. Taču sociologi nemeklē apspiešanas iemeslus atsevišķu cilvēku uzskatos, attieksmē un darbībās. Viņi aizspriedumus (individuālu attieksmi) un diskrimināciju uzskata kā apspiešanas ideoloģiju rezultātu. Aizspriedumi un diskriminācija balsta šīs ideoloģijas, bet nav to iemesls.
Sudzisms ir ideoloģija (uzskatu kopums), kas citu sugu dzīvnieku diskrimināciju padara pieņemamu. Gūstot izglītību un sociālo pieredzi, mēs iemācāmies uzskatīt cilvēku īpašības un spējas kā ideālo standartu, ar kuru tiek salīdzinātas pārējās būtnes. Tas ir tik spēcīgi iesakņojies mūsu kultūrā un domāšanā, ka citu dzīvnieku diskriminēšana šķiet neizbēgama un dabiska. Taču, kad cenšamies šādu uzskatu kopumu pamatot, to nevar izdarīt. Dzīvnieku vērtība nav atkarīga no tā, cik līdzīgi viņi ir cilvēkiem. Gluži tāpat kā, piemēram, sieviešu vērtība nav atkarīga no tā, cik līdzīgas viņas ir vīriešiem.
Šīs trīs sudzisma izpratnes ir savstarpēji papildinošas.
Kā sudzisms izpaužas
- Dažām sugām mēs piešķiram lielāku vērtību nekā citām
- Dzīvnieki tiek izmantoti kā preces
- Cilvēku īpašumtiesības tiek uzskatītas par svarīgākām nekā dzīvnieku ciešanas
- Triviālas cilvēku intereses tiek uzskatītas par nozīmīgākām nekā pārējo sugu būtņu labklājība
- Interešu konflikti tiek risināti, ņemot vērā tikai cilvēku intereses
- Tiek pievērtas acis uz lielāko ciešanu avotu pasaulē