IntervijasJaunumi

Vegānisms un aktīvs dzīvesveids. Intervija ar fitnesa treneri Līgu Dziļumu

Profesionāla sporta, fitnesa vai vienkārši aktīva dzīvesveida apvienošana ar augu uzturu daudziem ir aktuāls jautājums. Vai iespējams ēst vegāniski un sasniegt labus rezultātus sportā? Uz šo jautājumu meklējām atbildes biedrības “Dzīvnieku brīvība” organizētajā vebinārā “Vegānisms & sports”, kas norisinājās šī gada 7. maijā. Tagad esam aicinājuši uz sarunu vebināra dalībnieci, fitnesa treneri Līgu Dziļumu, lai parunātu par viņas pieredzi ar augu uzturu fiziski aktīvā dzīvesveidā un bērnu ēdienkartē.


Vebinārā “Vegānisms & sports” mini, ka ēd veģetāri jau aptuveni 30 gadus. Kā nonāci saskarsmē ar šādu uzturu jau bērnībā?

Pavisam vienkārši — mani vecāki savu garīgo meklējumu ietvaros bija nonākuši līdz veģetāram uzturam, tā nu mājās gaļas vienkārši nebija, savukārt plauka un zēla veģetārā pavārmāksla. Mamma ļoti garšīgi gatavoja gan dažādus saldos ēdienus un austrumu desertus, gan sāļos, “kārtīgos” ēdienus. Jāpiebilst gan, ka es kā bērns vairāk kā pusi no tās visas eksotikas neēdu un pieturējos pie vienkāršiem ēdieniem, bet nu tā jau klasika. Mana meita tagad dara tāpat. 😄

Kas tevi motivēja no veģetāra uztura pilnībā pievērsties vegānismam?

Pirmkārt, ētiskie apsvērumi. Zinot to, kas notiek lopkopības industrijā, un cik daudz ciešanu prasa tas, lai piena produkti nonāktu līdz manam šķīvim, vairs nav vēlēšanās būt par daļu no tā visa. Pie tam neuzskatu, ka cilvēkiem vajadzētu ēst to, kas paredzēts teliņam.

Kādas pārmaiņas, tavuprāt, vērojamas sabiedrības attieksmē pret vegānisku dzīvesveidu?

Redzu, ka sabiedrība kļūst arvien atvērtāka un elastīgāka, sevišķi jaunā paaudze. Manā bērnībā uz veģetārismu vēl skatījās kā uz kādu dīvainu hipiju padarīšanu un uzskatīja, ka veģetāriešiem garantēti organismā kaut kas pietrūkst un arī ar galvu tā īsti nav kaut kas kārtībā, bet ēst beigtus dzīvniekus taču ir tik normāli. Tagad jau ejam uz to, ka būt vegānam vairs nav nekas īpašs vai neparasts, par ko man liels prieks.

Kāda ir tava pieredze ar augu valsts uzturu grūtniecības laikā?

Esmu piedzīvojusi divas grūtniecības. Vienu 21 gada vecumā, kad vēl biju veģetāriete, otru — 29 gadu vecumā, kad jau 4 gadus ēdu tikai augu valsts uzturu. Abās grūtniecībās analīzes bija garlaicīgi perfektas, un pati jutos labi. Protams, ka piedomāju pie tā, lai uzturs ir veselīgs, lai ir daudz ogu, dārzeņu, pākšaugu, sēklu un pilngraudu produktu. Jāpiebilst, ka lietoju arī dabiskas izcelsmes uztura bagātinātājus — folskābi, dzelzi, B12 vitamīnu, magniju un augu izcelsmes omega 3 kapsulas, jo grūtniecība tomēr nav tas laiks, kad gribētu riskēt ar kādas uzturvielas deficītu. Better safe than sorry*.

Kā tu vērtē dzīvnieku produktu izslēgšanu no bērnu uztura?

Ieteiktu šim jautājumam pieiet no otras puses — nevis izslēgt, bet gan vispār neieviest dzīvnieku produktus. Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi augu valsts uzturu kā piemērotu jebkuram dzīves periodam. Arī es personīgi neredzu iemeslu bērniem dot dzīvnieku izcelsmes produktus, taču saprotu, ka šis ir sensitīvs jautājums, jo tomēr ir runa par bērniem, un sabiedrība savulaik ir bijusi sabiedēta ar sekām par to, kas notiks, ja bērnībā netiks dota gaļa, un šī ietekme ir jūtama joprojām. Parasti tie, kas augu uzturu bērniem akceptē, tomēr piebilst, ka to var darīt tikai tad, ja piedomā pie tā kvalitātes. Un jā, es tam piekrītu, tomēr jāsaka, ka nav neviena uztura veida, pie kura nebūtu jāpiedomā, lai tas būtu tiešām veselīgs un sabalansēts, tā kā tas neattiecas tikai uz augu valsts uzturu. 

Kāda attieksme pret augu valsts uzturu vērojama tavu klientu vidū un fitnesa nozarē kopumā?

Attieksme un arī katra individuālā pieredze ir ļoti dažāda. Ir dzirdēti gadījumi, kad saka: “Vienreiz pamēģināju to vegānu diētu, man galīgi nestrādā, nejutos labi.” Tad man ir jautājums – ko tieši Tu ēdi un cik daudz? Iespējams, ka, nomainot produktus, rezultāts būs pilnīgi cits. Pazīstu pietiekami daudz ar sportu un fitnesu saistītus cilvēkus, kuri ne tikai pieņem, bet arī atbalsta augu valsts uzturu apvienojumā ar paaugstinātu slodzi, pie tam ir novērojuši uzlabojumus gan sportiskajā sniegumā, gan atjaunošanās ātrumā. Es personīgi nekad neesmu saskārusies ar negatīvu attieksmi no kolēģiem vai klientiem saistībā ar savām uztura izvēlēm. Reizēm citus vienkārši interesē, ko tieši es ēdu, un, starp citu, tas ir diezgan grūti atbildams jautājums, jo ir jānosauc daudz lietu.

Ar kādām pārmaiņām ķermeņa fiziskajā formā un pašsajūtā varētu sastapties cilvēks, kas pēc ilgstošas dzīvnieku produktu lietošanas uzturā izlemtu turpmāk izvēlēties tikai augu valsts ēdienus?

Tā kā augu valsts uzturs ietver sevī patiešām dažādas kvalitātes un uzturvērtības produktus, scenārijs var būt pat radikāli atšķirīgs. Ja tiek pāriets uz kvalitatīvu un pilnvērtīgu augu uzturu, tad lietas, ar kurām cilvēks varētu saskarties, ir: vairāk enerģijas, ātrāka atjaunošanās starp slodzēm, labāks garastāvoklis, uzlabots ādas stāvoklis, vieglāka sajūta vēderā un labāka gremošana.

Reizēm gan ir tā, ka gremošanas traktam ir pakāpeniski jāpierod pie jaunā uztura, tāpēc sākumā varētu būt vēdera pūšanās no pākšaugiem (iesaku kārtīgi noskalot) un neierasti lielā šķiedrvielu daudzuma. Varētu arī likties, ka īsti nav sāta sajūtas, ja ir pierasts pie smaguma vēderā.

Ir pierādīts, ka vegāniska dzīvesveida piekritējiem vidēji ilgtermiņā ir zemāks ķermeņa masas indekss, nekā veģetāriešiem vai visēdājiem, un personām ar lieko svaru, augu uzturs var ievērojami palīdzēt to samazināt bez diētām, pie noteikuma, ka uzturs ir veselīgs un pilnvērtīgs. Jāpiebilst, ka var pazust arī muskuļu masa, ja netiek uzņemts pietiekami daudz proteīna un kaloriju kopumā. Protams, ja ir vēlēšanās saglabāt muskuļu masu, nedrīkst pārtraukt arī spēka treniņus.

Kas, tavuprāt, būtu svarīgākais, kas jāzina cilvēkam, kurš vēlas pievērsties vegāniskam dzīvesveidam un aktīvi nodarboties ar sportu?

Tiem, kas tikko ir izlēmuši pāriet uz augu valsts uzturu, iesaku izmantot kādu no uzturvielu un kaloriju skaitīšanas aplikācijām, lai saprastu, cik patiesībā sanāk apēst. Iekšējās sajūtas, sevišķi sākumā, mēdz būt ļoti mānīgas. Jāatceras, ka uzturā ir jāiekļauj visas uzturvielu grupas — ogļhidrāti, proteīni un tauki, pie tam jāuzmanās no iedzīvošanās pārāk lielā kaloriju deficītā. Tā kā augu valsts uzturā kopumā ir zemāks kaloriju blīvums, tad uzņemtā ēdiena apjoms būs salīdzinoši lielāks, taču nevajag arī krist otrā galējībā domājot, ka augu uzturu var lietot bezgalīgos daudzumos. Un šeit fitness rada papildu ilūziju – liekas, ka varu ēst vairāk, ja sportoju, taču realitātē tās būs aptuveni 200-300 kalorijas dienā vairāk, kas ir, piemēram, 2 banāni un ābols vai liela karote ar zemesriekstu sviestu.

Iesaku piedomāt pie uzņemtā proteīna un iekļaut uzturā pupiņas, lēcas, kvinoju, pilngraudu produktus, riekstus (nepārspīlējot ar daudzumu, jo rieksti pamatā ir tauku avots),  pamēģināt arī soju, tofu, augu proteīna pulverus, tempi un seitanu (produkts no kviešu proteīna), pavērot, kāda pašsajūta un atstāt savā ēdienkartē, ja ķermenis šos produktus pieņem. Bēdīgākais veids kā pāriet uz augu uzturu — atstāt visu to pašu, ko iepriekš, tikai izņemt ārā gaļu un citus dzīvnieku produktus tā, ka paliek tikai kartupeļi ar salātiņiem.

Novēlu eksperimentēt ar ēdieniem un atrast to, ar ko katrs pats jūtas vislabāk un var sasniegt vislabākos rezultātus. Vienīgais mans universālais ieteikums ir izvēlēties uzturu, kas ir pēc iespējas tuvāks pilnvērtīgam augu valsts uzturam (whole foods plant-based diet). Un novēlu katram ēst svaigus dārzeņus! Lai cik triviāli arī neizklausītos šis ieteikums, svaigi dārzeņi tiešām uzlabo pašsajūtu un mazina tieksmi našķoties. Tie var būt kaut vai mazie burkāniņi, tomātiņi, gurķis vai kāposts — galvenais turēt dārzeņus viegli redzamā un pieejamā vietā, bet našķus vispār nepirkt un nenest mājās, bet atstāt īpašām reizēm.


*Labāk būt drošam nekā nožēlot.

Interviju veidoja Dārta Leimane un Beāte Orlova.
Foto no Līgas Dziļumas personiskā arhīva.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.