Augu valsts uzturs ir kļuvis par sabiedrībā plaši apspriestu tēmu. Bieži dzirdams, ka tas saņem netaisnīgu vērtējumu, neizvērtējot visas vegānisma iespējas. Saskatīt ieguvumus, ko sniedz dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšana, piemēram, labāka veselība un rūpes par vidi, nozīmētu apzināties, ka līdzšinējos ēšanas paradumus var uzlabot un ir iespējams pārveidot savu dzīvesveidu. Ne katrs šādam drosmīgam solim uzreiz ir gatavs. Kā ir ar zinātniekiem un medijiem?
Tukša muca tālu skan
Pirms dažiem mēnešiem plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija par kādu pētījumu, kas it kā apliecinot, ka atteikšanās no gaļas pasliktinot mentālo veselību. Uzturs bez gaļas paaugstinot cilvēka depresijas un trauksmes rādītājus, kā arī veicinot uz paškaitējumu vērstu uzvedību. Lai uzlabotu mentālo veselību, gaļas ēšana varot palīdzēt. Taču nepieciešams kritiski pārbaudīt šādus izteikumus, ar vēsu prātu iepazīstot pētījumu, ko izstrādājuši Dienvidindiānas universitātes (the University of Southern Indiana) Psiholoģijas nodaļas pētnieki.
Caur lupu uz pētījumu
Pētījumā redzams, ka cēloņsakarības starp gaļas ēšanas ierobežošanu un mentālo veselību nav saskatītas. Tika atklātas korelācijas. Tāpat kā divi radinieki ne vienmēr ir tēvs un dēls, tā arī korelācija nenozīmē cēlonību. Tomēr joprojām nav skaidrs, kāpēc šīs lietas ir saistītas. Viena no versijām: lai mazinātu mentālās veselības traucējumus, cilvēki izvēlas veselīgākus ēšanas paradumus. Iespējams, veģetārieši ir cilvēki, kas ir dziļi empātiski, tāpēc saskaras ar mentālās veselības problēmām, piemēram, depresiju. Tā vēl ir sfēra, ko ir vērts papētīt dziļāk.
Jāņem vērā, ka pētījumu, kā tajā minēts, finansiāli atbalstījusi gaļas industrija. Galvenā pētījuma autore iepriekš saņēmusi 10,5 tūkstošu dolāru finansējumu no ASV Nacionālās gaļas liellopu audzētāju asociācijas (National Cattlemen’s Beef Association), lai veidotu sistēmisku pārskatu “Liellopu gaļa laimīgākai un veselīgākai dzīvei”. Domājams, ka šāds mērķis varēja novest pie tendenciozas informācijas izvērtēšanas.
Ņemot vērā, ka koronavīrusa krīze ir skārusi arī lopkopību, nav pārsteidzoši, ka šobrīd varētu notikt mēģinājumi spodrināt tās tēlu. Taču šis ir arī laiks, kad cilvēki ir īpaši modri, rūpēdamies par savu veselību, tāpēc pētījuma kvalitāte un atspoguļojums medijos ātri vien tika apstrīdēts. Jāatgādina, ka Pasaules Veselības organizācija iesaka ēst vairāk augu izcelsmes produktu, izvairoties no tiem, kam ir dzīvnieku izcelsme. Arī Amerikas Dietoloģijas asociācija paziņojusi, ka vegānisms ir veselīgs.
Industrijas nākotne
Gaļas industrija atrodas pārmaiņu priekšā. Pārmaiņas veicina ne tikai cilvēku vēlme pēc veselīgas pārtikas uz sava šķīvja, dabas saudzēšanas un cilvēcīgas izturēšanās pret dzīvniekiem, bet arī koronavīrusa izraisītās sekas, kas novedušas pie daudzu lopkautuvju slēgšanas. Brīdī, kad sabiedrībā vēl valda neziņa un ir grūti prognozēt notikumu pavērsienus, ir īpaši svarīgi saglabāt veselo saprātu un izvērtēt, kādu informāciju izmantojam lēmumu pieņemšanai.
Aiz ikviena pētījuma un ziņu raksta stāv kāds cilvēks, līdz ar to rakstītais ne vienmēr būs precīzs. Galvenais, nepieņemt katru lasīto teikumu par tīru patiesību, bet gan izanalizēt vairākus informācijas avotus. Tā mēs nonāksim tuvāk īstajam ceļam, kā palīdzēt gan sev, gan dzīvniekiem.
Papildus informāciju par konkrētā pētījuma vērtējumu meklē šajos avotos: 1, 2, 3.
Raksta autore: Ance Timbare