Audzējs jeb vēzis ir slimība, par kuru ir dzirdējis ikviens. 2018. gadā pasaulē bija 170 miljoni jaunu audzēju gadījumu, Eiropā bija 12,1 miljoni audzēju pacientu, savukārt no audzēja kopumā nomira 9,5 miljoni cilvēku. Lai gan pēdējo 10 gadu laikā ir ievērojami audzis audzēju pacientu skaits, ir palielinājies arī no audzēja izdzīvojušo pacientu skaits. Šis izdzīvošanas rādītāja pieaugums var būt saistāms ar diagnostikas un ārstēšanas attīstību. Savukārt esot audzēja slimniekam, daudzi aspekti, tādi kā neveselīgs uzturs, var pasliktināt prognozi.
Kas ir audzējs?
Audzēju veido netipisku organisma šūnu kopums. Audzējs var veidoties no jebkurām organisma šūnām, kā arī tie var būt labdabīgi vai ļaundabīgi. Kas atšķir audzēja šūnas no parastām? Audzēja šūnas ir mūžīgas – to “pašiznīcināšanās” mehānisms nestrādā, to dalīšanās nav kontrolēta – tās dalās daudz biežāk un paviršāk nekā normālas šūnas, tās vizuāli un funkcionāli atšķiras no parastajām šūnām. Audzējiem var būt lokāla ietekme uz organismu, tie spēj sintezēt hormonus, asiņot, veidot čūlas, infekcijas, izraisīt iekaisumu un infarktu, tie izraisa organisma novājēšanu, kā arī citos veidos negatīvi ietekmē organismu. Audzēja rašanos var izprovocēt ķīmiski un infekciozi aģenti, radiācija, hormoni, traumas u.c.
Apmēram 40% audzēju gadījumi rodas no maināmiem dzīves apstākļiem, tajā skaitā uztura. Salīdzinot ar regulāriem gaļēdājiem (katru dienu gaļas maltīte), retiem gaļēdājiem (mazāk par 5 gaļas maltītēm nedēļā) ir 2% mazāks risks saslimt ar audzējiem. Cilvēkiem, kuri ēd zivis, bet neēd gaļu, risks samazinās par 10%, bet veģetāriešiem pat līdz 14%.
Audzēju sastopamība atkarībā no ēšanas paraduma
Kāds 2020. gada pētījums ir par veģetāriešu un zivju ēdāju samazinātu iespēju saslimt ar audzēju nekā gaļēdājiem sakarā ar citādāku hormonu, kā testosterona, līmeni. Ir samazināta iespēja saslimt ar prostatas (veģētāriešiem par 31% mazāka iespēja saslimt), postmenopauzālas krūts (par 18% mazāka iespēja) kolorektālas jeb loka un taisnās zarnas audzējiem (zivju ēdājiem par 31%, bet veģetāriešiem vīriešiem par 43%) un krūts audzējiem, kuri var attīstīties jebkurā vecumā un jebkura dzimuma pārstāvim.
Ir izpētīts, ka tieši sarkanā un apstrādātā gaļa paaugstina iespēju attīstīties kolorektālajam un citiem zarnu audzējiem. Savukārt zivs lietošana, bet gaļas nelietošana uzturā, samazinot iespēju saslimt ar kolorektālo audzēju, bet nesamazinot iespēju saslimt ar cita veida audzējiem.
Kas augos īpašs?
Ir izpētīts, ka veselīgs augu valsts uzturs (augļi, dārzeņi, graudaugi, sēklas, pākšaugi, olīveļļa) ir galvenais šķiedrvielu un citu bioaktīvu vielu avots, kam piemīt pretiekaisuma un antioksidatīvas īpašības. Īpaši jāizceļ tādi augi kā tomāti, zaļā tēja, pilngraudi, kam piemīt antikancerogēns jeb pret-audzēju efekts. Vēl viena sakarība ir, ka vegāniem, veģetāriešiem un zivju ēdājiem parasti ir vidēji zemāka ķermeņa masa nekā gaļēdājiem, kas ir svarīgi, jo aptaukošanās ir riska faktors vairāku veidu audzēju attīstībai.
Augu uzturs var palīdzēt arī audzēju pacientiem, piemēram, vielas kā kurkumīns un tokotrienols, kas sastopams kurkumā un augu eļļās var potenciāli tikt izmantoti kā ķīmijterapijas preventatīvi un terapeitiski līdzekļi, sakarā ar to antikancerogēno īpašību, tomēr šī teorija vēl tiek pētīta.
Uzzini plašāk zinātniskajos rakstos:
Molina – Montes E. u.c. (2020) The Impact of Plant – Based Dietery Patterns on Cancer – Relates Outcomes: A Rapid Review and Meta – Analysis
Pieejams:https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7400843/#B7-nutrients-12-02010
Subramaniam S., Selvaduray K.R., Radhakrishnan A.K. (2019) Bioactive Compounds: Natural Defense Against Cancer?
Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6995630/
Watling C. (2022) New study finds lower risks of cancer for vegetarians, pescatarians and low meat – eaters