Resursi

Kāpēc cilvēkiem nepatīk vegāni?

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem nepatīk vegāni: nevienam netīk justies amorālam

Tobiass Lēnārts, The Vegan Strategist, 2017. gada 28. jūnijā

Daudziem veģetāriešiem un vegāniem tas ir un paliek noslēpums: mēs taču no visas sirds cenšamies ar mīlestību un līdzjūtību izturēties pret visām justspējīgajām dzīvības formām un tieši tāpēc izvēlamies nepatērēt dzīvnieku izcelsmes produktus. Vai tad tas nav slavējami? Bet, ja tā, tad kāpēc tik daudzi  izsmej, kritizē un pat uzbrūk vegāniem un vegānismam?

Protams, reizēm mēs varam mazliet krist uz nerviem. Mēs spējam sagādāt neērtības līdzcilvēkiem, liekot tiem gaidīt, kamēr izpētām preču iepakojumus, vai uzliekot veto viņu restorāna izvēlei, kad dodamies pusdienot ārpus mājas. Tomēr tas nesniedz izskaidrojumu naidīgumam un izsmieklam, ar ko nereti nākas sastapties.

Daļa no notiekošā ir fenomens ar nosaukumu altruisma noniecināšana vai ētiski motivēto līdzcilvēku pazemošana.

Būdams veģetārietis vai vegāns, tu pats noteikti esi to pieredzējis: pat neko nepasakot vārdos, gaļēdāji pie galda ieņem aizsardzības pozīciju, uzjautrinoties par tevi un tavu “diētu”.

 

Kālab notiek šī altruisma noniecināšana? Problēma ir tajā, ka ļaudis nereti jūt, ka tavā uzvedībā (t.i. tavā vegāniskā ēdiena vai dzīvesveida izvēlē) slēpjas viņu (t.i. viņu gaļas ēšanas) netieša nosodīšana. Augstas morāles diktēta rīcība bieži šķiet ejam rokrokā ar  netiešu pret citiem vērstu morālu nopēlumu.

Atsaucoties uz altruisma noniecināšanas fenomena pētījumiem, “morāls nopēlums – pat netiešs – dzeļ, jo cilvēki ir īpaši jūtīgi pret kritiku, kas attiecas uz viņu morālo stāju (…). Ar savu vēlmi saglabāt morālo identitāti šādas ētiski motivētas minoritātes var būt visai traucējošas pamatmasai un izraisīt tajā aizvainojumu.” Atbilde uz šo morālās identitātes apdraudējumu izpaužas kā centieni pazemot draudu avotu. (Minsone and Monins)

Jau pati doma par to, kā veģetārieši uzlūko neveģetāriešu moralitāti, var izraisīt noniecināšanas reakciju. Kad gaļēdāji paredz morālu nopēlumu no veģetāriešu puses – t.i., domā, ka veģetārieši viņus morāli nosoda – tie tiecas vēl jo vairāk paust noniecinājumu.

Tātad lielākā problēma, kas mūs skar, nav tā, ka ētiskie patērētāji (šajā gadījumā vegāni) tiek aizskarti, izsmieti un spiesti pieredzēt nejauku izturēšanos, bet gan tā, ka paši neslavas cēlāji nākotnē  mazāk tieksies uz  ētiskām vērtībām. Citiem vārdiem, negatīvais salīdzinājums ne tikai aizskar vegānus, bet novērš gaļēdājus – sava veida pašaizsardzības dēļ – no tuvināšanās vegānismam. (Zeins)

Tātad, rezumējot, var notikt lūk, kas (ļaunākais iespējamais scenārijs).

 

Tas nepārprotami rada problēmas vegānisko vērtību un dzīvesveida izplatībai. Tāpēc, lūk, mani ieteikumi, kā izvairīties likt nevegāniem just morālu nosodījumu un līdz ar to noniecināt vegānus un vegānismu un vēl vairāk atsvešināties no mums un mūsu vēstījuma.

  1. “Nebāziet to acīs”. Ja cilvēki jau tā nereti jūtas vainīgi un morālais nopēlums atsvešina viņus no mums un mūsu vēstījuma, nepadariet viņu vainas un morālā nopēluma sajūtu vēl lielāku. Tas nekādā ziņā nenāks par labu (lai arī šādi mēs reizēm sev sagādājam gandarījumu vai uzjautrināmies).
  2. Neizmantojiet vienīgi morālo vēstījumu un argumentus. Tie parasti izraisu aktīvāku altruisma noniecināšanu nekā vēstījumi, kas nebalstās morālē. No cilvēkiem, kas ietur augu diētu veselības apsvērumu dēļ, nevegāni jūtas mazāk apdraudēti  nekā no ētiskajiem vegāniem. Tas nebūt nenozīmē, ka jums jāpārstāj izmantot ētiskos argumentus, taču pievēršanās arī veselības tēmai (vai garšas kvalitātēm) var būt stratēģiski pareizāka un produktīvāka.
  3. Runājiet par savām nepilnībām. Mēs varam stāstīt apkārtējiem, ka darām dažu labu lietu, ko apzināmies kā nevēlamu. Varbūt runājam par to, ka neesam mainījušies pēkšņi, vienā brīdī, un ka mums bijis vajadzīgs ilgstošs sevis  pārliecināšanas ceļš. Vai arī varam pieminēt citas sfēras, kurās mums tik labi neveicas. Ir svarīgi parādīt apkārtējiem, ka neatšķiramies no viņiem, ka neesam kaut kādas ārpuszemes dzīvības formas, kas apveltītas ar tādu morāles vai disciplīnas līmeni, kādu viņiem nemūžam nesasniegt.
  4. Vajadzētu censties strikti nodalīt cilvēku kā personību no viņa veiktajām darbībām. Izvēlēties nepatērēt uzturā dzīvnieku produktus ir morāli labāka izvēle, bet tas nenozīmē, ka tie, kuri vēl arvien tos patērē, ir slikti cilvēki.

Tā vietā lai veicinātu noniecināšanas un pazemināšanas tieksmes, mēs varam sekmēt pozitīvus sakarus ar citiem, arī atšķirīgi domājošajiem.

(Vairāk par efektīvu komunikāciju lasiet manā jaunajā grāmatā How to Create a Vegan World).

Atsauces