Iedomājies situāciju: tu esi nonācis viens uz neapdzīvotas salas. Pāris palmas, smiltis un pļava. Kopā ar tevi uz salas nonākusi viena pati gotiņa. Drīz vien vēdera neapmierinātā rūkšana jums abiem rada pirmo problēmu – jāatrod ēdiens. Ja būtu jāiztiek tikai ar to, kas aug uz salas, kam būtu lielāka iespēja izdzīvot – tev vai govij? Kā izrādās, govij ir īpašas spējas, kuru dēļ cilvēkam būtu grūti ar viņu sacensties.
Kādu barību var atrast uz neapdzīvotas salas?
Uz šīs salas nav manāma neviena cita dzīvība kā tikai tu un govs. Bet, tā kā jūs savā starpā sacenšaties par izdzīvošanu no apkārt augošā, tad viens otru jūs neēdīsiet. Vienīgais iespējamais barības avots ir augi – dažādas puķes, zāles stiebri, koku dzinumi. Tajos izplatītākais enerģijas avots ir ogļhidrāti, kas paslēpušies celulozes veidā augu šūnapvalkos. Cilvēki un daudzi citi dzīvnieki nespēj šo enerģijas avotu izmantot, bet govis – spēj. Kāpēc?
Govs gremošanas sistēma – unikāls izdzīvošanas mehānisms
Gotiņa, tāpat kā kazas, aitas un daudzi citi zālēdāji, pieder pie atgremotājiem. Tas nozīmē, ka govij uzņemot barību, tā uz apmēram diennakti tiek noglabāta spureklī, kas ir viena no tās kamerām četrkameru kuņģī, kur katrai kamerai ir sava unikāla funkcija. Vēlāk gotiņa šo barību atvemj atpakaļ mutē, papildus sakošļā un norij, tad barība nonāk nākamajos kuņģos un tālāk gremošanas sistēmā. Šāda parādība radusies, jo dabā gotiņai ātri jāuzņem barība, kamēr viņu nepamana plēsēji, tad dzīvnieciņš aiziet uz drošu vietu, kur maltītei var pievērst vairāk uzmanības. Ir noskaidrots, ka govs 40% no dienas pavada atgremojot. Arī putniem raksturīga norītās barības atvemšana, bet, atšķirībā no govīm, putni to dara, lai pabarotu čiepstošos cālēnus.
Mazie palīgi
Atgremotāju kuņģī ir unikāla mikroflora: tur mājo desmitiem miljardu dažādu mikroorganismu. Vieni no iemītniekiem šajā mikroorganismu galvaspilsētā ir celulotiskās baktērijas. Pateicoties tām, atgremotāji spēj sašķelt celulozi un tikt klāt šim svarīgajam, cilvēkiem nepieejamajam enerģijas avotam.
Atgremotāju kuņģī ir izveidojusies vesela barības ķēde – baktērijas apēd un sašķeļ gotiņas uzņemtās barības vielas, tālāk šīs baktērijas savukārt apēd turpat esošās infuzorijas – vienšūnas organismi, kas ir augstāk attīstīti, strukturāli sarežģītāki un lielāki par baktērijām. Vēlāk infuzorijas sagremo pati gotiņa glumeniekā jeb pēdējā kuņģa kamerā un izmanto kā barības vielu – šajā animētajā video vari uzzināt vairāk par govs kuņģī esošo mikroorganismu pasauli un to nozīmi govs gremošanas procesā.
Govs ēdot vispirms pabaro viņā esošos mikroorganismus, un, pārstrādājot šos mikroorganismus, paēd pati. Tā viņa iegūst visas neaizvietojamās aminoskābes, augstvērtīgas olbaltumvielas, kuras veido 25% no gotiņai diennaktī nepieciešamās olbaltumvielu devas, gandrīz visus vitamīnus, izņemot A, D un E, un citus “labumus”, ko saražojuši tās vēdera iemītnieki.
Kurš izdzīvotu uz neapdzīvotas salas?
Atbilde ir viennozīmīgi – gotiņa. Atgremotājiem ir unikāla gremošanas sistēma, kas ļauj maksimāli izmantot augu enerģiju.
Kaut arī Tev visdrīzāk nekad nebūs tādu spēju kā gotiņai, tomēr arī Tu vari smelties no augos paslēptā spēka. Tas ir ne tikai garšīgi un veselīgi, bet palīdzēs arī gotiņām, kuras reālajā pasaulē ir pakļautas pastāvīgām ciešanām piena un gaļas industrijā. Palīdzi viņām un sev: izvēlies sev vislabāko augu pienu un atklāj augu spēku!
Izmantotā literatūra:
- A.Kalhagen (2021) Vomiting or Regurgitation in Pet birds: Pieejams šeit.
- C.R. Krehbiel (2014) Invited review: applied nutrition of ruminants: Fermentation and digestive physiology The Professional Animal Scientist Volume 30, Issue 2, 129 – 139 lpp.
- H. Warren (2020) Microbial diversity for ruminant Pieejams šeit.
- K.C. Swan (2019) Small intestinal Anatomy, Physiology and Digestion in Ruminants
- J. Linn u.c (2021) The ruminant digestive system; Pieejams šeit.
- W.O. Reece (2009) Functional anatomy and physiology of Domestic animals fourth edition
Raksta autore: Dzintra Ozola