Intervija ar Dāvi Dudeli – veselīgā saldējuma “Avenei” īpašnieku, profesionālu BMX braucēju un BMX skolas īpašnieku, kurš savā ikdienā izvēlas lietot augu valsts uzturu.
Kā un kad Tu pievērsies augu valsts uzturam?
Tas aizsākās 17 gadu vecumā. Es zināju, ka ir cilvēki, kas neēd gaļu. Man radās interese un, sākot ar 1.decembri, nolēmu pamēģināt. Manuprāt, decembris ir vissliktākais mēnesis, kad to mēģināt, un Ziemassvētki izvēršas par gala eksāmenu. Desmit gadus pavadīju kā veģetārietis, jo iesākumā likās, ka vegānisms būtu par traku. Tad, ēdot mājās, pamazām sāku atteikties no piena un citiem produktiem. Vienīgi ieturot maltīti ārpus mājām, pieturējos pie jaukta uztura. Labu laiku mājās ēdu ap 95% vegāniski, tad pieņēmu “vegānisko izaicinājumu” un nolēmu pilnībā pie tā pieturēties. “Tīrā veidā” vegānisku ēšanu piekopju aptuveni pusgadu.
Kāda šobrīd ir Tava galvenā motivācija pieturēties pie vegāniska uztura?
Ja man cilvēki jautā, kāpēc es pie tā turos, tad mana primārā atbilde vienmēr ir: “Man ir žēl dzīvnieku”. Manuprāt, tas ir vienīgais neapstrīdamais punkts. Vēl tam pietuvojas vides ilgtspēja, tomēr par to cilvēki mēdz dalīt domas. Veselības aspekts arī ir diskutabls.
Noraksturo, lūdzu, kāds ir Tavs ēšanas režīms vienas standartdienas gadījumā?
No rītiem cenšos uzņemt vairāk ogļhidrātu. Brokastīs parasti ēdu auzu putru, pielejot kokosriekstu pienu un pievienojot svaigus augļus, žāvētus augļus vai ievārījumu. Visēdājs, manuprāt, neatšķirtu no parastas piena putras, – ļoti garšīgi! Citreiz izvēlos musli ar sojas pienu vai kādas maizītes, piemēram, ar zemesriekstu sviestu un ievārījumu.
Pusdienās man parasti ir “standartiņš” – kā pamats dažāda veida graudaugi (rīsi, griķi, grūbas, makaroni) kopā ar pupiņām vai saldētajiem dārzeņiem, kam pievienoju dažādas mērcītes. Katrā maltītē ir svaigi dārzeņi un zaļumi. Launagā mēdzu apēst kādu augli vai maizīti.
Vakariņās nereti izvēle ir kvinoja vai grūbas ar sojas granulām, tad vēl dažādi dārzeņi. Dažreiz pielieku pupiņas, lēcas vai turku zirņus. Citreiz izlīdzos ar tām pašām maizītēm vai kādiem saldētiem produktiem.
Izklausās, ka Tu vairāk pārtiec no “whole food” [Produkti, kas nav rūpnieciski pārstrādāti vai ir pārstrādāti, pēc iespējas saglabājot to dabisko formu, struktūru, konsistenci. – aut. piez.]. Vai Tev ir arī kādi iecienīti vegāniskie pusfabrikāti?
Jā, pats gatavojot, dodu priekšroku “whole food”. Es gatavoju maksimāli vienkārši. Pusfabrikātus man patīk ēst dažādībai, jo ar laiku apnīkst izgudrot jaunas kombinācijas vai dažāda veida mērcītes. Reizēm, skatoties domubiedru grupās, apbrīnoju tos, kas gatavo un publicē tās skaistās kūku un visādu “brīnumu” bildes. Pašam man nav ne pacietības, ne laika tik daudz gatavot, ja nu vienīgi uz svētkiem vai priekš kāda cita.
“Es uzskatu, ka ēdiens ir pietiekami liels ieradums, tāpēc cilvēkiem vienmēr iesaku sākt maziem soļiem.”
Kāds ir Tavs ieteikums tiem cilvēkiem, kas cenšas pievērsties augu valsts uzturam, bet kaut kādu iemeslu dēļ baidās spert šo soli?
Es uzskatu, ka ēdiens ir pietiekami liels ieradums, tāpēc cilvēkiem vienmēr iesaku sākt maziem soļiem. Piemēram, sākt ar veģetāru uzturu. Iesākumā ēst veģetāri vienu maltīti dienā, tad pāriet uz vienu dienu nedēļā, tā palielinot dienu skaitu, līdz izdodas pieturēties pilnībā. Vēl es ieteiktu atveidot vegāniski savas mīļākās receptes un saprast, ka visu var uztaisīt tikpat garšīgi. Ir vērts sekot līdzi domubiedru grupām, tajās var smelties iedvesmu un redzēt, cik daudzveidīgi iespējams gatavot. Pamatā gan jābūt motivācijai, – ir jāapzinās iemesli, kāpēc to dara. Tikai tad tas var izdoties, ja apakšā ir motivācija.
Turpinot par ēdienu – par saldējumu. Pastāsti īsumā, kā radās ideja izveidot “Avenei.lv”?
Strādājot “The Beginnings”, mani nepameta doma, ka vajadzētu pašam kaut ko izveidot, sākumā domāju par smūtijiem, jo uz to brīdi tas bija visai populāri, tomēr šo ideju nerealizēju. Guvu iedvesmu ārzemēs par saldējumiem. Pats vēlējos samazināt piena saldējumu lietošanu, tomēr bez sulu saldējumiem gribēju arī krēmīgākus variantus. Sāku ar šo ideju eksperimentēt, un cilvēkiem iepatikās, ka tas ir kaut kas atšķirīgs, pie tam garšīgs, – un tā arī tas aizgāja.
Kā ir zināms, uzņēmējdarbība nav tik viegls process… Kādi šķēršļi gadījās ceļā, un kā Tev izdevās realizēt šo ideju?
Es tos saucu par izaicinājumiem, nevis šķēršļiem. Ja mēs runājam vispārīgi, tad ir jābūt jēdzīgai idejai. Ja tas ir vajadzīgs tikai tev vai , ja tu neesi izpratis, kas citiem ir vajadzīgs, tad viss sagrūst jau pašos pamatos. Pārtikas ražošanā neliels šķērslis ir sarežģītais process, kam jāiziet cauri dažādu prasību dēļ, īpaši, ja Tu ražo tādu produktu, kas vai nu ātri bojājas vai kuram vajadzīgs aukstums.
Šķērslis varbūt ir ieguldītais laiks, – man neatlika laika visam. Vienmēr esmu bijis izteikts individuālists, bet ar laiku sapratu, ka visu viens nevar izdarīt, jo man pašam ir citas lietas, ko es vēlos darīt.
Tu stāstīji par jūsu sākotnējo pieeju – izvadāt saldējumus ar velosipēdu. Kā zināms, vegānisms iet arī roku rokā ar videi draudzīgu dzīvesveidu, ko Tu domā par šo aspektu?
Protams, par transportu mums ir vēl jāpiedomā, bet tas nav tik vienkārši. Jāuzlabo arī atkritumu šķirošana, – mums nepieciešams ieviest kompostu, jo ir daudz bioloģisko atkritumu.
Es ļoti gribēju, lai uz šo sezonu mums būtu videi draudzīgi iepakojumi. Atdūros pret dažādiem šķēršļiem, kad apsvēru domu par bioloģiski noārdāmiem iepakojumiem. Nav īsti pierādīts, kā tie sadalās, – var arī nesadalīties. Ja tie sadalās sīkākās daļiņās, tie var būt kaitīgi dzīvniekiem. Vēl izrādās, ka šo iepakojumu ražošanas process ir kaitīgāks. Mans mērķis tomēr ir, lai iepakojums būtu videi draudzīgs.
Manuprāt, šķērslis ir tajā, ka viens ir tas, kas tev notiek galvā un ko gribi izdarīt, bet otrs ir tas, ka nonākot realitātes priekšā, tu saproti, ka nav iespējams izglābt pasauli, kamēr neesi izglābis pats sevi.
“Protams, nākotnē es gribētu redzēt, ka, ražojot produktus ar sezonālām garšām, mēs izmantotu Latvijā audzētas izejvielas.”
Vai ir plānots paplašināt sortimentu un ieviest kādas jaunas garšas?
Ir doma taisīt sezonālās garšas, ko mēs varētu piedāvāt dažādos pasākumos un ar piegādēm. Protams, nākotnē es gribētu redzēt, ka, ražojot produktus ar sezonālām garšām, mēs izmantotu Latvijā audzētas izejvielas.
Kāda ir Tava iecienītākā garša no Jūsu ražotajiem saldējumiem?
Tas ir garastāvokļa jautājums. Ja gribas ko svaigāku vai skābāku, izvēlos sulas saldējumus, kad vēlos ko sātīgāku – krēmīgos. Riekstu saldējums šokolādes glazūrā derēs vienmēr. Tomēr viens no mīļākajiem man ir avokado-ananasu saldējums.
Tev ir bijusi kādreiz vēlme savu darbību attīstīt ārvalstīs?
Tādu domu esmu apsvēris, bet ne nopietni. Tiklīdz esmu aizbraucis uz kādu citu valsti, ienāk arī prātā doma – kā būtu, ja šeit dzīvotu? Iespējams, gribētu darboties ārvalstīs tikai sezonāli vai attīstot eksportu, nevis pārceļoties uz dzīvi.
Var redzēt, ka Tu esi visai darbīgs cilvēks. Kas tieši Tevi iedvesmoja nostāties uz savām kājām un pievērsties uzņēmējdarbībai?
Ilgstoši braucu ar riteni, tas mani saistīja vairāk kā jebkas cits. Kādā brīdī nolēmu aiziet no darba un pievērsties tam par visiem 100%, kļuvu par pašnodarbināto. Bija skaidrs, ka ar laiku izveidošu kaut ko savu. Es nevarētu vainot kādu citu, ka man kaut kā nav. Saistīja veselīgs uzturs, aktīvs dzīvesveids. Vispirms īstenoju ideju par BMX skolu, un pēc tā izveidojās “Avenei”.
Tev ir kāds ieteikums citiem jaunajiem uzņēmējiem, kas vēlas izveidot ko savu tieši augu valsts uztura nozarē?
Nepieciešams saprast, kas cilvēkiem ir vajadzīgs. Nereti nevajag izdomāt jaunu divriteni, bet aizgūt ideju no kāda cita, papildinot to ar savu skatījumu. Sākumā nevajag ieguldīt lielas naudas summas, nepieciešams saprast, vai tas pašu saista. Izprast, kā kas darbojas, pārliecināties, vai cilvēkiem ir interese.
Tu daudz stāstīji par BMX. Kā tieši Tu sāki ar to nodarboties?
Pirmo BMX riteni dabūju savā īpašumā 14 gadu vecumā, nopietnāk tam pievērsos 16 gadu vecumā. Sāku salīdzinoši vēlu, tomēr to kompensēju ar uzcītīgu trenēšanos. Pirmo reizi tā pa īstam sev noticēju, kad biju Vācijā un uzvarēju amatieru sacensībās, kurās piedalījās cilvēki no visas pasaules. Pēc tā sāku piedalīties paraugdemonstrējumos, pelnīt šajā jomā. Vēlāk man sāka lūgt, lai iemācu kādus trikus. Tad sāku trenēt bērnus regulāri. Tā arī radās ideja par BMX skolu.
“Manuprāt, ēdot daudzveidīgi, veselīgi un vegāniski, var sasniegt sportā visu to pašu, ko citi cilvēki.”
Pēc Tava vizuālā tēla sociālajos tīklos ir redzams, ka esi visai fiziski aktīvs. Diemžēl pastāv stereotips – “nav iespējams savienot vegānisku uzturu ar aktīvu sportošanu”. Kā Tev tas izdodas?
Es neuzskatu, ka, ievērojot vegānisku uzturu, cilvēks kļūst labāks sportā par visēdāju (ja nu vienīgi veselības ziņā kļūst labāks), bet noteikti viņš nekļūst sliktāks! Manuprāt, ēdot daudzveidīgi, veselīgi un vegāniski, var sasniegt sportā visu to pašu, ko citi cilvēki. Ir nedaudz vairāk jāpiedomā (piemēram, par olbaltumvielu uzņemšanu), bet ir iespējams abus apvienot.
Turpinot par fiziskajām aktivitātēm, – cik intensīvi un regulāri Tu trenējies, kādi ir Tavi treniņi?
Ziemas sezonā ir visintensīvākie treniņi. Apmeklēju sporta zāli piecas reizes nedēļā, katru reizi aptuveni 2-2,5h, tas gan iekļauj arī kādu garāku pauzi un papļāpāšanu. Papildus tam braucu ar riteni, ziemā tas notiek iekštelpu skeitparkos. Ir bijušas reizes, kad trenējos 6-8h, bet tas ir līdzsvarā ar reizēm, kad nedaru neko. Vasaras sezonā uz sporta zāli neeju, braucu ar riteni un izmantoju stieņus.
Turpinājumā tāds globālāks jautājums. Var novērot, ka vegānisms visai attīstās. Kā tas varētu nākotnē ievirzīties?
Grūti teikt, kādā ātrumā attīstīsies, bet kopumā domāju, ka augu valsts uztura īpatsvars palielināsies, un tas kļūs pieejamāks gan produktu izvēles ziņā, gan cenu ziņā. Ražotāju uzdevums ir dot iespējas un organizāciju uzdevums būtu izglītot.
Vai vari minēt kādu piemēru, kad esi izjutis gandarījumu par paveikto?
Ir dažādas gandarījuma izjūtas. Viens ir personisks gandarījums par to, ka izdodas labi sevi parādīt sacensībās, ka varu iepriecināt kādu [skatītāju].
Otra veida gandarījums rodas, kad izdodas savas prasmes nodot tālāk, kādam kaut ko iemācīt.
Ar saldējumiem līdzīgi, – prieks pārņem katru reizi, kad man saka, cik tas ir forši un garšīgi. Es daru to, kas man patīk, un tas palīdz nonākt pie labiem rezultātiem.
Lai kaut kas izdotos, Tavuprāt, galvenais ir, lai tas no sirds patiktu?
Lielā mērā, jā. Es uzskatu, ka tas ir pamats visam, lai vispār justos laimīgs. Papildus tam, katram ir nepieciešams saprast, kas ir tas, kas padodas. Es uzskatu, ka katram cilvēkam ir savs talants un ka viņam ir jādalās ar citiem cilvēkiem. Kad viņš dalās, tad viņš jūtas noderīgs un vērtīgs.
“Miegs, uzturs, sports, pozitīva attieksme un atvērtība pret dažādām idejām.”
Kādi ir Tavi pieci ieteikumi, lai dzīvotu veselīgāk?
Miegs, uzturs, sports, pozitīva attieksme un atvērtība pret dažādām idejām. Ja neesi izgulējies, jutīsies slikti. Dažreiz arī es grēkoju, tomēr cenšos to kompensēt, paguļot kādu reizi ilgāk. Tas ir ieraduma jautājums, bet jācenšas ēst veselīgi un sabalansēti, tas ļoti ietekmē pašsajūtu.
Par sportu runājot, jo vairāk dari, jo vieglāk ir. Tā ir sportošanas inerce – kamēr cilvēks kaut ko dara, turpināt ir viegli, bet apstājoties, grūti atsākt. Ir labi, ja ir izveidots savs treniņu grafiks, tad nerodas lieki jautājumi, bet vienkārši ej un dari.
Ceturtais ir emocijas, – nozīmīga ir pozitīva attieksme, bez tās viss cits var sabrukt. Nevajag sevi nostādīt upura lomā vai vainot citus. Jāuzņemas atbildība pašam par savām darbībām. Nav jābūt pārmērīgam optimistam, ir jāsaglabā reālistiskums, tomēr jāapzinās, ka visu iespējams atrisināt.
Un piektais, lai dzīvotu veselīgi, vajag būt atvērtam pret visādām jaunām lietām, zinātkāram, spējīgam izkāpt no savas komforta zonas. Tas attiecas gan uz uzturu, sportu, gan citām jomām.
Undīnei patīk pozitīvisms un iedvesmojoši cilvēki, vietas un lietas, tāpēc ar prieku darbojas Vegan.lv kā intervētāja. Viņa ir gatava atklāt jaunus horizontus, iesaistīties aizraujošās idejās, mieloties ar gardām vegāniskām maltītēm labas kompānijas un atmosfēras ieskauta, un viņa mīl kaķus, jo tie taču staigā, kur pašiem tīk, gluži kā viņas klejotājas daba.