IntervijasJaunumiPersonības

Atmest bailes un aizspriedumus. Intervija ar jogas treneri Mārīti Gertneri

Jogas trenere Mārīte Gertnere
Mārīte Gertnere vada jogas nodarbības, aktīvi interesējas par veselīgu dzīvesveidu un uzturu un studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Ar savu pieredzi fizisko aktivitāšu un vegāniska uztura apvienošanā Mārīte dalījās arī biedrības “Dzīvnieku brīvība” organizētajā vebinārā “Vegānisms & sports”, kas norisinājās šī gada maijā. 

Aicinājām Mārīti uz sarunu, lai vairāk uzzinātu par viņas motivāciju pievērsties augu uzturam, garšīgu recepšu iedvesmas avotiem un ar vegānismu saistītiem mītiem.

Kas tevi sākotnēji pamudināja pievērsties augu valsts uzturam? Kas motivēja pie šāda dzīvesveida pieturēties ilgstoši?

Atceros, ka pārstāju ēst dzīvnieku valsts produktus un pat nezināju, ka tāds vegānisms pastāv. Tas sākās ar pievēršanos apzinātam un veselīgākam dzīvesveidam. Tajā laikā vēl ēdu vistas gaļu ar salātiem vai dārzeņiem un domāju, ka ēdu ļoti veselīgi. Vienu reizi pusdienās nebiju paņēmusi līdzi gaļu, un pēc ēšanas jutos daudz enerģiskāk. Tajā laikā es strādāju grāmatvedībā, darbs bija pie datora, un, ikreiz paēdot pusdienas, pēc tam ļoti nāca miegs un bija grūti koncentrēties darbam. 

Tad es sāku pētīt, vai gaļa mums patiešām ir vajadzīga, jo prātā bija pārliecība, ka bez gaļas cilvēks nevar izdzīvot. Es tajā laikā arī sāku nodarboties ar jogu un meditāciju un atceros, kā pie sevis nodomāju, ka, sēžot un meditējot, vēlos sasniegt iekšēju mieru un harmoniju, bet tajā pašā laikā uz šķīvja ir vardarbība. Ar laiku ķermenis vienkārši atteicās no dzīvnieku produktiem.

Vēlāk es devos ceļojumā uz Taizemi un tur vienā no jogas retrītu centriem noskatījos filmu Cowspiracy. Biju pamatīgā šokā, ka šādu informāciju nezināju, ka to nemāca skolā un par to nerunā. Tas arī bija izšķirošais brīdis, kad pateicu sev, ka būšu vegāne. Pēc tam vēl skatījos citas filmas un uzzināju jaunu informāciju, kas tikai pastiprināja manu izvēli, kā arī nožēlu, ka nezināju par šo agrāk. 

Pie šī dzīvesveida pieturēties ilgstoši ir pavisam vienkārši. Es apzinos, kādas ir manas vērtības — un man nav ne mazākās vēlmes vairot vardarbību. Dzīvnieki patiesībā ir ļoti gudri. Visiem zīdītājiem ir tās pašas emocijas, kas cilvēkiem — prieks, interese, skumjas, dusmas, riebums un bailes. Būtībā dzīvnieki visu jūt — ne tikai suņi vai kaķi, bet arī govis, cūkas, vistas un citi. 

Kādas pārmaiņas novēroji pašsajūtā un fiziskajā formā, atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem?

Lielākais fiziskais ieguvums bija uzlabots ādas stāvoklis un daudz enerģijas. Atceros, ka katru gadu braucu 70 km garā labdarības velobraucienā Londona-Vindzora, un parasti tā laikā vajadzēja apstāties un atpūsties vismaz 3 reizes. Taču, ēdot veselīgu augu valsts uzturu, nobraucu visu ceļu bez apstājas.

Kopumā ļoti uzlabojās fiziskā veselība. Agrāk bija grūti skriet, traucēja nespēks, bet te pēkšņi varēju pat pusmaratonu noskriet diezgan labā laikā. Arī pēc spēka treniņiem var just, ka ķermenis labāk atjaunojas, jo tajā nav papildus iekaisuma, ko rada dzīvnieku valsts produktu ēšana.

Ar kādiem mītiem par vegānisku dzīvesveidu visbiežāk sastopies ikdienā?

Laikam jau tas lielākais ir, ka augu uzturā nav olbaltumvielu vai ka tas ir dārgi, un nav, ko ēst. Tāpēc ir ļoti forši, ka arī mums Latvijā ir tādas platformas kā “Neapēd zemeslodi” un citas, kas veido informāciju latviešu valodā ar receptēm. Cilvēkiem tas noder, jo arī man bieži jautā pēc tam, kad uzzina par dzīvnieku produktu kaitīgo ietekmi un vardarbību, ar ko lai sāk vai ko tagad darīt.

Kāpēc, tavuprāt, sabiedrībā joprojām bieži vērojama skeptiska attieksme pret vegāniska uztura un fiziski aktīva dzīvesveida apvienošanu?

Tāpēc, ka šeit ļoti labi daudzus gadus ir strādājis mārketings, kas gaļu reklamē kā spēka avotu, it sevišķi vīriešiem. Bet, par laimi, mūsdienās šis triks tiek atmaskots. Gaļa patiesībā var būt ļoti kaitīga, jo tajā esošie tauki un holesterīns nosprosto asinsvadus un var izraisīt dažādas sirds un asinsvadu slimības, kā arī prostatas problēmas vīriešiem. Nekāda “spēka vitamīna” gaļā nav. 

Vēl šī skeptiskā attieksme rodas, jo nav zināšanu, kur var uzņemt olbaltumvielas, un cilvēkiem ir bail, ka būs kādi vitamīnu deficīti. Tas atkal ir tikai stereotips, jo pat analīzēs vegāni uzrāda labākus olbaltumvielu rādītājus nekā tie, kas lieto gaļas produktus. Tas pats attiecas uz dzelzs un B12 vitamīna rādītājiem. Lielākoties cilvēki uzskata, ka B12 atrodams tikai dzīvnieku valsts produktos, bet tas tur ir tikai tāpēc, ka dzīvniekus ar šo vitamīnu “piebaro”. Tāpēc labāk iegādāties B12 uztura bagātinātāju un lietot pašam, nevis uzņemt to caur dzīvnieku produktiem. 

Jogas trenere Mārīte Gertnere

Vai, tavuprāt, augu valsts uzturs var būt piemērots cilvēkiem jebkurā vecumā, fiziskajā stāvoklī un finansiālajā situācijā?

Jā, noteikti. Manuprāt, tas var būt ne tikai piemērots, bet arī ieteicams. Arī Pasaules Veselības Organizācija ir atzinusi, ka sabalansēts augu valsts uzturs var būt piemērots jebkurā vecumā.

Vebinārā mini, ka papildus studijām zināšanas par uzturu apgūsti arī pašmācības ceļā. Kā neapjukt informācijas apjomā un viedokļu daudzveidībā un atrast uzticamus informācijas resursus? 

Man ASV ir draudzene, kurai pieder veselības centrs, un ļoti daudz informācijas iegūstu tur. Gadās lasīt pat vairāk nekā 20 gadus vecas grāmatas, kas tik labi izskaidro dzīvnieku produktu ēšanas kaitīgumu veselībai. 

Es pēc informācijas iegūšanas to analizēju un mēģinu saprast tās pamatotību. Ne vienmēr visam piekrītu. Daudz eksperimentēju ar sevi. Eksperimentēt ir pats labākais kā sajust. Tāpēc arī dažkārt cilvēkiem saku, lai netic visam, ko saku par vegānismu: ka būs daudz enerģijas un garšīgi ēdieni. Lai pamēģina paši, piemēram, vienu mēnesi lai ēd 100% veselīgu augu valsts uzturu. 

Es pati pēc pieprasījuma arī sastādu uztura plānus ar visām receptēm un nepieciešamajām konsultācijām.

Kur tu gūsti iedvesmu augu uztura receptēm?

Laikam jau visvairāk no tā paša Instagram. Pati dažreiz izdomāju receptes, kad gribas atdarināt kādu bērnības garšu, pagatavoju to ēdienu ar augu valsts produktiem. 

Manuprāt, siltos ēdienus pagatavot vegāniski ir ļoti viegli, taču es savus pirmos 3 vai 4 vegānisma gadus ēdu lielākoties kā svaigēdājs. Man tas nelikās grūti, taču citiem tas vispār likās traki. Neēst pienu, sieru, gaļu un vēl negatavot ēdienu virs 48 grādiem. 

Kas ir būtiskākie principi, kas jāpatur prātā sportistam, veidojot augu valsts ēdienkarti?

Sākumā svarīgi ir sekot līdzi tam, ko un cik daudz ēd. Tam ļoti noder aplikācija Cronometer, kas ir bezmaksas. Tajā var ievadīt informāciju un sekot līdzi uzņemtajam uzturam, vitamīniem un minerālvielām. Pēc laika, kad cilvēks pierod pie jaunā dzīvesveida, aplikācija vairs nav vajadzīga. Lielākoties sākumā sanāk ēst nedaudz vairāk nekā ierasts, bet tas arī atkarīgs no tā, kāds ir sportista mērķis. 

Vēl viena būtiska lieta ir atmest bailes un aizspriedumus, ka būs kaut kas nepietiekams, jo augu valsts uzturā ir viss nepieciešamais. Tai skaitā olbaltumvielas, omega taukskābes un veselīgie tauki (piemēram, avokado un sēklas). Arī dabā redzams, ka stiprākie un muskuļotākie dzīvnieki —  ziloņi, šimpanzes un zirgi, ēd lielākoties augu valsts uzturu, savukārt lauvas, kas ēd gaļu, ir tādi laiski gulšņātāji, līdzīgi kā kaķi. 

Vebināra “Vegānisms & sports” ieraksts atrodams “Dzīvnieku brīvības” Youtube kanālā.

Lasi arī mūsu interviju ar vebināra dalībnieci, fitnesa treneri Līgu Dziļumu!


Interviju veidoja Dārta Leimane un Beāte Orlova.

Foto no Mārītes Gertneres personīgā arhīva.

Komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.