Kad iedomājies par vegāniem, kādi jautājumi tev nāk prātā? Varbūt esi kādreiz dzirdējis kādu no šiem jautājumiem vai apgalvojumiem?
Cilvēks taču ir gaļēdājs! Ēst dzīvnieku produktus ir dabiski, ne?
Pirmkārt, cilvēks nav gaļēdājs (kā lauva), bet gan visēdājs. Homo sapiens ēd ļoti daudz ko! Mūsu ķermeņa uzbūve ir līdzīgāka zālēdājam nekā plēsējam. Būtisku lomu mūsu aizvēsturē ieņēmis tieši augu patēriņš, jo tos dabūt ir vieglāk nekā nomedīt dzīvnieku. Arī senlatvieši gaļu neēda bieži, jo lielākoties tā nebija pieejama.
Bieži vien tas, kas mums liekas dabisks, patiesībā mums ir kulturāli iemācīts. Piemēram, dažviet Āzijā ēst suņus vai insektus ir pilnīgi normāli un dabiski, bet daudziem no mums tas šķiet pretīgi. Un, ja jau runājam par to, kas ir “dabisks”, tad piena produkti noteikti tādi nav. Tos cilvēki sāka lietot pirms aptuveni 10 000 gadu, un šo gadu laikā daudzi no mums tik un tā nav apraduši ar šo “jauno” produktu un nepanes laktozi.
Kāpēc vegāni ēd lietas, kas izskatās un garšo pēc gaļas vai siera?
Par vegānu parasti cilvēks nekļūst tāpēc, ka viņam dzīvnieku valsts produkti negaršotu. Visbiežāk cilvēki to dara, jo vēlas palīdzēt videi, dzīvniekiem vai savai veselībai. Lielākā daļa no mums ir uzauguši, ēdot tradicionālās virtuves ēdienus, un pieraduši pie noteiktām garšām. Tas nav nekas nosodāms. Ir normāli atdarināt sev pierastos produktus, tai pašā laikā izvairoties no negatīvā, ko sevī ietver dzīvnieku valsts produkti.
Kas notiks, ja visi beigs ēst dzīvniekus? Nevar taču viņus palaist savvaļā!
Lopkopības dzīvnieku liktenis ir izlemts jau dzimšanas brīdī, un savvaļā viņus neviens nelaidīs. Turklāt diez vai pasaule pieredzēs dienu, kur pēkšņi visi pasaules iedzīvotāji beidz ēst gaļu. Pakāpeniska atteikšanās no dzīvnieku produktiem sabiedrībā dod lopkopības industrijai laiku pielāgoties pieprasījumam, samazināt dzīvnieku pavairošanas intensitāti un uzlabot dzīvnieku dzīves apstākļus. Govju, cūku un vistu sugām nav arī jāizmirst – jau tagad pasaulē pastāv saudzētavas, īpašas vietas, kur dzīvi vada fermu dzīvnieki, kurus neizmanto dažādu produktu ieguvei. Baltijas pirmā saudzētava Trīs sivēntiņi atrodas Lietuvā.
Augiem arī sāp. Kādēļ vegāns tos ēd?
Lai arī augi var būt spējīgi atbildēt uz fiziskiem stimuliem, piemēram, stiepjoties saules virzienā, tiem nav sāpju receptoru, centrālās nervu sistēmas un smadzeņu, lai varētu just sāpes. Turpretī lopkopībā turētie dzīvnieki bioloģiski ir ļoti līdzīgi mums, cilvēkiem, un spēj piedzīvot ne tikai fiziskas, bet arī psiholoģiskas ciešanas. Ir taču starpība, vai istabā uz mēnesi tiek ieslēgts istabas augs, kurš nokalst, vai tajā tiek ieslēgts dzīvnieks – vienalga, kaķis vai cūka –, vai ne?
2 domas par “Jautājumi vegāniem par gaļas (ne)lietošanu uzturā”
Vai tiešām visas augu kotletes ir videi draudzīgākas? Lielai daļai sastāvdaļu saraksts satur vairāk kā 20 produktus, kuriem katram ir nepieciešama rūpnieciska apstrāde (piem. sojas proteīna izolāts, guāra sveķi). Tāda intensīva rūpniecība patērē vairāk resursu nekā pļavā audzēta govs, kas pārtiek no zāles (nerunāju par intensīvo lopkopību). Iesaku meklēt produktus, kas sastāv no mazāk sastāvdaļām, jo tie būs lētāki, veselīgāki un dabai draudzīgāki. Var arī gatavot mājās, veidojot kotleti no pelēko zirņu miltiem, tad nebūs jāuztraucas, ka “plant-based food” vārds “plant” nozīmēs augus, nevis “manufactufing plant” jeb rūpnīca.
Noteikti iesaku pašai papētīt padziļināti, bet ātrs meklējums uzgāja man tabulu, kur salīdzina burgeru alternatīvas ar gaļām. Visvairāk produktu saturošās augu kotletes varētu likties ir tās, kuras pēc iespējas vairāk cenšās attēlot gaļu – Impossible Burger un Beyond burger.
Izmantotā teritorija ir par 93-97% mazāka šādiem burgeriem,
CO2 izmeši par 85-89% mazāki,
Ūdens patēriņš par 87-99% mazāks,
Eitrofikācijas (Ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu) potenciāls par 76-91% mazāks.
Tabulā arī minēti citi gaļas alternatīvi, no kuriem ir mazāks labums (piemēram, 30% mazāki CO2 izmeši), bet joprojām krietni labāks nekā no gaļas veida, ko tas imitē.
Lai gan neiedziļinoties varētu šķist, ka gotiņai ganoties, tā izmanto tikai dabas dotos resursus, kurus neviens cits neizmantos, tā gluži nav. Aizmirstam, ka govis atstāj daudz mēslus aiz sevis. Aizmirstam, ka lielākoties cilvēki patērē industriāli “ražotu” gaļu (kas patiesībā vairākos atrībūtos ir dabai mazāk slikta nekā brīvībā ganošu gotiņu gaļa). Visvairāk žēl, ka aizmirstam, par dzīvnieka dzīvības vērtību.
https://gfi.org/resource/environmental-impact-of-meat-vs-plant-based-meat/