“Vegānisms” – vārds, kas bieži izraisa strīdus. Tam piemīt spēja piešķilt dzirksteli jebkurai interneta diskusijai, uztraukt tuviniekus, nokaitināt draugus, skolotājus, mammas un vecmāmiņas. Teiciens “Cik cilvēku, tik viedokļu” viennozīmīgi attiecināms arī uz sabiedrības attieksmi pret šo dzīvesveidu, taču, īpaši interneta vidē, pastāv daži argumenti pret vegānismu, ar ko sanāk sastapties īpaši bieži.
1. Kļūt par vegānu nozīmē samierināties ar garlaicīgu ēdienu
Ir saprotams, no kurienes nācis šis uzskats. Lai iemācītos pagatavot augu valsts ēdienu, nepieciešams laiks un izdoma. Stāsti par vegāniem, kuri pirmos mēnešus pēc dzīvesveida maiņas pārtikuši no makaroniem un tomātu mērces, dzirdēti ne vienu reizi vien. Kultūrā, kurā liela daļa ierasto ēdienu satur vai ir balstīti dzīvnieku produktos, pāreja uz vegānismu var šķist mulsinoša, sarežģīta un pat neiespējama, jo nevar taču visu laiku ēst tikai salātus.. Bet, pateicoties vegānisma straujajai izplatībai un popularitātes augšanai pēdējo gadu laikā, kā arī bezgalīgajām interneta sniegtajām iespējām, smelties iedvesmu receptēm ir kļuvis vienkāršāk nekā jebkad. Atliek tikai pārlūkprogrammā ierakstīt “vegāniskas receptes” un ieraudzīt, cik plašas un interesantas iespējas piedāvā augu valsts uzturs. Vegānismam veltītie blogi, Facebook grupas un Youtube kanāli ir lieliska vieta, kur smelties iedvesmu un ieraudzīt, cik plašu un daudzveidīgu ēdienu klāstu iespējams pagatavot bez dzīvnieku produktu izmantošanas. (Arī Vegan.LV ir apkopoti dažādi resursi, no kuriem smelties iedvesmu). Turklāt der atcerēties, ka veikalu plaukti pilni ar produktiem, kuri, nebūdami marķēti kā vegāniski, patiesībā nesatur dzīvnieku produktus, piemēram, Laimas saldumi – Serenādes, Vāverītes un piparkūkas.
2. Būt vegānam ir dārgi
Ja uzmanība tiek vērsta uz dažādām vegāniskām “parasto” produktu alternatīvām, piemēram, vegāniskiem sieriem vai gaļas aizstājējproduktiem, tā tik tiešām var šķist. To cenas pārtikas veikalos ir augstākas nekā dzīvnieku produktu cenas. Pieprasījumam augot gan ir gaidāms, ka vegānisko alternatīvu klāstam pievienosies aizvien vairāk samērīgas cenas produktu. Tas novērojams jau tagad. Piemēram, nesen apgrozībā laista Spilvas “4 Sezonu” majonēze, kuras cena nepārsniedz divus eiro. Taču tas, ka veikalos pieejamie kā vegāniski marķētie produkti pagaidām ir dārgi, nenozīmē, ka nav iespējams vegānismu apvienot ar taupīgu dzīvesveidu. Tādi produkti kā dārzeņi, augļi, graudaugi un pākšaugi ir starp lētākajiem produktiem veikalu plauktos, turklāt no tiem var pagatavot neskaitāmus interesantus, garšīgus un bagātīgus ēdienus. Atliek tikai likt lietā bezgalīgos interneta resursus un savu iztēli, lai sasniegtu rezultātu. Turklāt maltīte parasti izdodas iespaidīgāka un garšīgāka par veikalā nopērkamo.
3. Vegānisms ir radikāls
Priekšstats par to, ka vegāni ir agresīvi un neiejūtīgi nereti ir mediju kultivēts un nepatiess. Kā jebkurā sociālā kustībā, daļa tās pārstāvju tik tiešām ir pārlieku paštaisni un neiecietīgi. Tieši retās agresīvās vegānisma izpausmes ir tās, kuras visbiežāk nonāk medijos, jo, galu galā, lasīt par vegāniem, kuri klusi un mierīgi dara ikdienišķas lietas, vienkārši nav interesanti lasītājiem. Cilvēku dabā ir interesēties par konfliktējošo un negatīvo. Taču kopumā vegānisms kā kustība ir empātijas vadīta. Vegānisma mērķis ir attiekties pret visām dzīvajām radībām ar rūpēm un mīlestību, pasargāt tos, kuri paši nav spējīgi sevi aizstāvēt. Empātija un rūpes attiecas ne tikai pret dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Turklāt, iepazīstot aizvien vairāk vegānu, visticamāk, tu būsi pārsteigts, ka viņi komunikācijā nebūt neatšķiras no pārējiem.
4. Vegānisms ir diēta
Sabiedrībā populāra ir ideja, ka vegānisms un sevišķi veselīgs uzturs ir viens un tas pats. Tas, ka veikalos vegāniski marķētie produkti parasti novietoti līdzās specializētām diētām paredzētiem, piemēram, produktiem bez cukura, noteikti veicina šo mītu. Tā ir taisnība, ka šis dzīvesveids nereti iedvesmo cilvēkus uzlabot viņu ēšanas paradumus un kļūt izglītotākiem jautājumos par uzturu, taču būt vegānam nenozīmē būt uz diētas. Pirmkārt, vegānisms nebeidzas ar to, kas nonāk uz šķīvja. Tas ir dzīvesveids, kas sevī ietver pārdomātu, ētisku izvēļu veikšanu, izvairīšanos no dzīvnieku un to produktu izmantošanas visos iespējamos veidos. Otrkārt, arī kā vegānam, iespējams baudīt treknas kūkas, cukurotus desertus un fritētus, sālītus ēdienus. (Vari palūkoties, piemēram, Vegan.LV saldumu recepšu krājumā.) Kaut gan augu valsts uzturs nereti cilvēkus iedvesmo veidot veselīgākus paradumus, vegāniem nebūt nav jāatsakās no iemīļotajiem neveselīgajiem ēdieniem. Turklāt to pagatavošana un sastāvdaļas parasti izrādās vienkāršākas nekā varētu šķist.
5. Vegānisms ir domāts perfekcionistiem.
Visbeidzot, viens no izplatītākajiem, kā arī nevajadzīgākajiem mītiem – vegānam jābūt perfektam. Tas mēdz atbaidīt vegānismā ieinteresētos, radot visu vai neko attieksmi – ja uzreiz nespēšu atteikties no visiem dzīvnieku produktiem, nav vērts mēģināt. Tas bieži iekļauj uzskatus par to, ka vegānam jādzīvo pilnīgā saskaņā ar dabu un zero waste principiem. Kaut gan mūsdienu klimata krīzes kontekstā katra cilvēka pienākums ir censties savus paradumus padarīt ilgtspējīgākus un videi draudzīgākus, pievērsties augu valsts uzturam nenozīmē uzņemties absolūtu atbildību vides jautājumos. Galvenais nav būt 100% vegānam, bet gan darīt to, kas ir katra spēkos konkrētajā brīdī. Lielākajai daļai cilvēku pāreja no iepriekš ierastā uztura uz vegānismu ir pakāpeniska, svarīgi to saprast un pieņemt, kā arī iedvesmot un uzmundrināt augu valsts uzturā ieinteresētos pozitīvā veidā.
Ar kādiem mītiem par vegānismu visbiežāk nākas sastapties Tev?
Raksta autore: Ulrika Eglīte.