BiznessĒtikaJaunumiResursi

Kur izvietot vegāniskus produktus?

Vegānisku produktu “saliņas” vai produkti, kas “iefiltrēti” citu produktu stendos?

Daudzu gaļas aizstājošu produktu ražotāju sapnis ir iekarot vietu veikalu plauktos starp dzīvnieku izcelsmes produktiem. Burtiski! Viņi vēlas tikt pārdoti līdz ar gaļas produktiem, nevis atsevišķā, vegāniem paredzētā, nodalījumā. Viens no uzņēmumiem, kas izvēlējies šādu politiku, ir vegānisku produktu ražotājs Beyond Meat.

Ne katrs vegāns piekritīs tam, ka gaļas plaukti ir pati labākā vieta vegāniskiem produktiem. Savas ērtības dēļ, vegāniem labpatiktu tos produktus redzēt atsevišķā, tiem īpaši paredzētā plauktā, ailē vai produktu “saliņā”.

Izmantojot Beyond Meat produktu izvietojumu kā piemēru, iespējams ilustrēt daudz plašāku principu, kuru šajā rakstā saucam par produktu “saliņām” pretstatā citos plauktos “iefiltrētajiem” produktiem. Atsevišķs vegānisko produktu plaukts/nodalījums atbilstu konceptam produktu “sala”, bet Beyond Meat burgeru plāceņi gaļas produktu plauktos ir “iefiltrētie” produkti. Līdzīgi šim sadalījumam manāmi daudz un dažādi piemēri arī citās situācijās: 

  • Vegānu restorāni pretstatā visēdāju restorāniem, kur tiek pasniegtas vegāniskas maltītes;
  • Vegānisku produktu veikali pretstatā vispārējiem veikaliem, kur iespējams iegādāties arī vegāniskus produktus;
  • Pavārgrāmatas ar tikai vegāniskām receptēm pretstatā visēdāju pavārgrāmatām ar vegāniskām receptēm;
  • Iepazīšanās mājaslapas tikai vegāniem pretstatā parastām iepazīšanās mājaslapām ar iespēju atzīmēt sevi kā “vegānu”;
  • Ēdināšanas uzņēmumi, kas piedāvā tikai vegāniskus ēdienus, pretstatā uzņēmumiem, kuru piedāvājums ir jaukts;
  • Vegānisku ēdienu gatavošanas kursi pret vispārējiem kursiem, kur iespējams apgūt atsevišķas vegāniskas receptes.

Papildus šiem, iespējams minēt vēl neskaitāmus piemērus gadījumiem, kuros vegāniem atsevišķi tiek piedāvāts kāda veida pakalpojums vai prece – kruīzi, AirBnB alternatīvas, radio pārraides, skolas u.c.

Lai palīdzētu izlemt, vai drīzāk esi “produktu salas” vai “iefiltrēto produktu” principa atbalstītājs, aplūkosim dažas no izplatītākajām priekšrocībām un trūkumiem katram no tiem.

Produktu “saliņu” priekšrocības ir acīmredzamas. Tās ir ērtas un vegāniem vienkāršāk izmantojamas. Ja esam devušies vegānu kruīzā, tad ir skaidrs, ka tur pasniegs kvalitatīvu vegānisku ēdienu, bet pārējie atpūtnieki arī būs vegāni vai vismaz interesēsies par vegānisku dzīvesveidu. Šķirstot vegānisku recepšu pavārgrāmatu, mums nebūs jālūkojas uz recepšu attēliem, kuros redzami miruši dzīvnieki (nemaz nerunājot par to, ka pārējās receptes mums būs absolūti nelietderīgas). Ēdot vegānu restorānā nebūs jāraizējas par pavāru un viesmīļu kompetenci – no viņiem sagaidāma pilnīga skaidrība par to, ko nozīmē “vegānisks”. Var aizmirst arī par bažām, ka ēdienā netīšām nokļūs kāds “nepareizais” produkts.

Un tomēr, arī produktu “iefiltrēšanas” priekšrocības ir tikpat acīmredzamas. Iepriekšējā rindkopā minētajās situācijās ieguvēji, lielākoties, ir vegāni, bet produktu “iefiltrēšana” citos stendos ir īpaši nozīmīga, lai sasniegtu jaunas mērķauditorijas un pircējus. Tādi produkti kļūst pamanāmāki visēdājiem, no kuriem daudzi, visdrīzāk, nekad nespers savu kāju vegānu restorānā vai specializētajā vegānisku produktu veikalā. Ļoti ticams, ka viņi nekad neiegādāsies pavārgrāmatu ar vegāniskām maltītēm, bet vēl jo vairāk – nepieliks pūles, lai lielveikalā īpaši meklētu vai apstātos pie vegāniem paredzētā plaukta.

Veicot aptauju Facebook platformā un jautājot par Beyond Meat un tamlīdzīgu produktu novietojumu veikalā, daudzi no respondentiem atbildēja, ka tiem vajadzētu atrasties abos nodalījumos – gan vegānisku, gan dzīvnieku izcelsmes izstrādājumu plauktos. Iespējams, ka to ir grūti aptvert (īpaši tādēļ, ka nereti ražotāji maksā par sava zīmola novietojumu konkrētos plauktos), bet mums nevajadzētu par zemu novērtēt arī to, kādu iespaidu uz citiem pircējiem atstāj tas, ja viņu acu priekšā no gaļas plaukta izvēlamies tieši vegānisku produktu. Piemēram, ja ubaga cepurē tiek iemesta nauda, iespējams diezgan droši paredzēt, ka arī nākamais garāmgājējs, to pamanījis, izlems tajā iemest pāris monētas. Līdzīgi arī šajā situācijā – jo vairāk cilvēku redzēs citus pircējus izvēlamies vegāniskus produktus, jo vairāk viņiem pašiem radīsies ziņkāre tos aplūkot, iegādāties un nogaršot.

Varbūt arī tev izdevies piedzīvot to, kā visēdāji nereti uzskata, ka vegāniski produkti nav domāti viņiem (līdzīgi, kā vegāni izvairītos iegādāties maltītes, kas marķētas ar tekstu “diabētiķiem”). Šobrīd tā ir viena no problēmām – populārais uzskats, ka vegāniski produkti ir paredzēti un piemēroti tikai vegāniem. Tieši mediju virsraksti bieži ir tie, kas veicina šādu priekšstatu – recenzējot jaunu vegānu restorānu, produktu vai pakalpojumu, tie vēsta: “Tagad vegāni varēs…” vai “Tagad vegāniem pieejams arī X!”, radot iespaidu, ka no šiem jauninājumiem ieguvēji būs tikai vegāni. Ir nepieciešams atbrīvoties no šāda uzskata – vegānisku produktu “iefiltrēšana” citos plauktos ļauj to atspēkot, bet izvietošana “saliņās” tieši pretēji – veicina.

Ja esi izlēmis piedāvāt kādu preci vai pakalpojumu, noteikti apsver savu stratēģiju – vai vēlies radīt “saliņas” produktu vai tādu, ko varēsi “iefiltrēt” citos plauktos. Ja esi vegāns, ļoti iespējams, ka daudz komfortablāk jutīsies, piedāvājot produktus un pakalpojumus, kurus piedāvāt atsevišķi vegāniem, taču jautājums ir cits – vai tas ir veids, kā varēsi radīt vislielāko ietekmi uz sabiedrību?

Arī kā patērētājam tev ir vara pār to, kur tērē savus līdzekļus. Tā ir tava izvēle – ēst vegānu restorānā vai iegādāties vegānisku maltīti visēdāju restorānā. Protams, ēst vegānu restorānā ir daudz vienkāršāk. Bet, pasūtot un iegādājoties vegāniskas maltītes visēdāju restorānā, tiek veicināts to pieprasījums un tādā veidā – dots signāls uzņēmuma vadībai, ka pēc šāda veida ēdiena ir pieprasījums. Tas paver iespējas diskusijai, kā arī kritikai – sniedzot iespēju pavāram uzlabot receptūru un savu kompetenci. Tādā veidā tu arī ļauj šim ēdienam palikt ēdienkartē, kas palielina iespēju, ka arvien vairāk cilvēku to pamanīs nākotnē. 

Tas, protams, nenozīmē, ka mums būtu jābeidz apmeklēt restorānus vai iegādāties citus pakalpojumus, kuri radīti tieši vegāniem. Tieši pretēji – viņiem ļoti ir nepieciešams mūsu atbalsts. Vēl jo vairāk, šādu produktu “saliņām” var būt arī simboliska funkcija. Šāds modelis var arī iedrošināt un nostiprināt sabiedrības apziņu, ka uzņēmējdarbības dzīvotspēju iespējams veiksmīgi nodrošināt arī bez dzīvnieku izcelsmes produktiem. Un tiem piemīt arī pievienotā vērtība mediju kontekstā – potenciālā žurnālistu interese atspoguļot šādus svaigus un aizraujošus stāstus.

Pagaidām mums pieejami abi – gan produktu “saliņas”, gan produkti, kas veiksmīgi “iefiltrējušies” citu produktu stendos. Un tomēr, tieši tavās rokās paliek izvēle, kādiem produktiem un pakalpojumiem tērēt savus līdzekļus, tāpēc ceram, ka esam snieguši vismaz dažus argumentus, lai pilnvērtīgāk ļautu rast nostāju šajā jautājumā.

Autors: Tobias Leenaert, bloga “The Vegan Strategist” autors un ilggadējs dzīvnieku aizstāvis

No angļu valodas tulkoja: Ieva Miltiņa

Komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.