JaunumiVeselībaVide

Kā ES stratēģija “No lauka līdz galdam” ietekmēs mūsu uzturu, vidi un dzīvniekus?

Šobrīd klimata pārmaiņas ir ļoti aktuāls jautājums. Vidējā temperatūra uz Zemes ik gadu aug. Eiropas Savienība ar to cīnīsies, īstenojot ilgtspējīgas pārtikas stratēģiju “No lauka līdz galdam” (Farm to Fork). 


Stratēģija “No lauka līdz galdam” publicēta šī gada maijā, un tā nosaka būtisku samazinājumu dzīvnieku valsts produktu lietošanā.

Tā ir daļa no ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2030. gadam. ES iedzīvotājiem arvien palielinās aptaukošanās risks un saslimšana uztura dēļ. Realizējot “No lauka līdz galdam”, ir jāatvieglo pieeja veselīgam, garšīgam uzturam, kurā ir vairāk augu valsts ēdienu”.*

Nemainot veidus, kā pasaulē ražo ēdienu un izmanto zemi, būs neiespējami saglabāt drošu vidējo temperatūru**. Ziņojums vēsta, ka aptuveni 2530% no SEG* emisijām rada ēdiena industrija. Kopējā ES lauksaimniecības politika 2021.2027. gadam mudina zemniekus aktīvi aizsargāt vidi un bioloģisko daudzveidību. 

Stratēģijas mērķi

Stratēģijas mērķis ir paātrināt pāreju uz ilgtspējīgāku ēdiena ražošanas sistēmu, kuras ietekme uz globālo sasilšanu būtu neitrāla vai pozitīva. Šāda ražošanas sistēma ir pielāgota klimata pārmaiņām un reizē tās mazina, nodrošina ēdiena kvalitāti un rada vidi, kurā ikvienam Eiropas Savienības iedzīvotājam veselīgs un ilgtspējīgs ēdiens ir viegli pieejams. 

Šī stratēģija ies roku rokā ar dzīvnieku labturības uzlabošanu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, ilgtspējīga un videi draudzīga uztura popularizēšanu, antibiotiku izmantošanas samazinājumu, dzīvnieku vispārīgās veselības un dzīvošanas apstākļu uzlabošanu. 

Dzīvnieku labturības uzlabošana

Līdz šim likumdošana nav nodrošinājusi dzīvnieku labturību pietiekami augstā līmenī. Tādēļ komisija to pārskatīs. It īpaši dzīvnieku pārvadāšanu un kaušanu, broileru un cūku direktīvas, lai labturība tiktu nodrošināta, balstoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem. Šī ir arī laba iespēja, lai attīstītu un realizētu citas kampaņas, kā piemēram, “Neturi būrī” (End The Cage Age), kas aicina izbeigt būru izmantošanu lopkopības sistēmās un izveidot īpašus dzīvnieku labturības noteikumus, piemēram, liellopiem. 

Ēdiena ražošana

Eiropā ražotam ēdienam ir jākļūst ilgtspējīgam. Visiem ēdiena ražotājiem un pārdevējiem ir jaunas iespējas tehnoloģijas, zinātniski pētījumi, sabiedrības pieprasījums ilgtspējīgam ēdienam , kas iedrošina uzņēmumus pieņemt lēmumus, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Eiropas lauksaimnieki, lopkopji un zvejnieki ir galvenie, kuri stratēģiju īstenos “No lauka līdz galdam”, un tā palīdzēs arī ēdiena ražotājiem piedāvāt videi un dzīvniekiem draudzīgāku uzturu. 

Stratēģija paredz par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu, par vismaz 20% – mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Paredzēts par 50% samazināt lopkopībā izmantoto pretmikrobu līdzekļu pārdošanu, kā arī panākt, ka vismaz 25% no lauksamniecībā izmantotās zemes tiek ražota organiskā pārtika. 

Eiropas Zaļais kurss un stratēģija “No lauka līdz galdam” 

Stratēģija ilgtspējīgam ēdienam ir svarīga daļa no Eiropas Zaļā kursa. Eiropas Zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir attīstīt Eiropas Savienībā modernu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ir nulles neto SEG emisijas 2050. gadā. Tas nozīmē, ka gāzes, kas spēj radīt siltumnīcas efektu, atmosfērā ir tik mazā daudzumā, ka tām vairs nav kaitīgas ietekmes. 

Pētījumi un  inovācijas ir ļoti svarīgas, lai paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgu, veselīgu ēdiena sistēmu. Horizon 2020 ir viena no vislielākajām pētījumu un inovāciju kampaņām ar 80 miljardu lielu budžetu (2014.2020. gadam). Eiropas Komisija šai kampaņai pievienos vēl atsevišķus pētījumus, kuru budžets ir aptuveni 10 miljardi. Šie pētījumi tiks veikti par Zaļā kursa 2020. gada prioritātēm, tajā skaitā ēdienu, bioekonomiku, dabas resursiem, lauksaimniecību, zvejniecību, ēdienu no okeāniem, mikrobiem, olbaltumvielu alternatīvām no augiem un gaļas azvietotājiem. 

Līdzekļu ieguldījums augu pētniecībā ir nozīmīgs solis, lai veicinātu klimatam un dzīvniekiem draudzīgāku produktu pieejamību.

Aprites ekonomika

“No lauka līdz galdam” arī veicinās aprites ekonomiku – tā ir ekonomika, kura balstās uz precēm, kas radītas ilgstošai lietošanai, labošanai, atkārtotai izmantošanai  un pārstrādei. “No lauka līdz galdam” mērķis ir samazināt ēdiena pārstrādes un mazumtirdzniecības nozares ietekmi uz vidi. Tā arī veicinās uzlabos produktu marķējumu, veicinot pilnīgākas un precīzākas informācijas apriti par produkta izcelsmi, tā uzturvērtību un atstāto SEG pēdu. 

Eiropas Savienība, līdz ar to arī Latvija, ir virzībā uz videi draudzīgāku dzīvesveidu, lauksaimniecību un lopkopību. 

* Eiropas Sabiedrības veselības alianse (EPHA)

** Jaunais Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums

*** Siltumnīcefekta gāzes (SEG) ir gāzes, kas, nokļūstot Zemes atmosfērā, rada līdzīgu efektu kā stikls siltumnīcā tās piesaista saules siltumu un neļauj tam atgriezties izplatījumā. Šo procesu sauc par globālo sasilšanu. Cilvēku darbībai ir ļoti liela ietekme un nozīme šo gāzu izplatībā. 25% SEG (Siltumnīcefekta gāzu) tiek izplatītas elektrības un siltuma ražošanas laikā, 24% lopkopībā un mežsaimniecībā, 21% rūpniecībās, 14% izmantojot transportu, 6% ēku būvniecībā un uzturēšanā, 10% citas enerģijas ražošanā. 


Izmantotie avoti:

https://ec.europa.eu/food/farm2fork_en 

https://ec.europa.eu/clima/change/causes_lv 

IPCC 2014 GROUP III, Fifth assesment report

https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/76/resursu-efektiva-izmantosana-un-aprites-ekonomika 

https://www.foodnavigator.com/Article/2020/03/17/EU-farm-to-fork-strategy-aims-to-feed-sustainable-food-system 

Rakstu sagatavoja: Līva Ašmane

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.