DzīvesstilsDzīvniekiĒtikaJaunumiResursiUztursVeselībaVide

“No dārzeņiem var paēst?” jeb atbildes uz 9 jautājumiem, ko nevegāni uzdod vegāniem

  1. Vai tu jūties paēdis, pārtiekot tikai no dārzeņiem?

Vegānisks uzturs nesastāv tikai no dārzeņiem un augļiem. Tas ietver arī graudaugus, pākšaugus, konditorejas izstrādājumus, mērces un vegāniskās alternatīvas gaļai, olām, piena produktiem. Olbaltumvielas un tauki (it īpaši nepiesātinātās taukskābes, kas atrodas sēklās, augu eļļās) ir tās uzturvielu grupas, kas galvenokārt ir atbildīgas par sāta sajūtu, un to vislabāk sniedz ar pākšaugiem un tofu bagātas maltītes. Arī garšvielas ir svarīgas – tās padara ēdienu kārdinošāku un baudāmāku.

  1. Vai mājlopi nav domāti tam, lai dotu gaļu, pienu, olas, vilnu cilvēkiem un izklaidētu zoodārzos, cirkā? Vai tad tas nav dabiski?

Agrākos vēstures posmos cilvēki medīja, lai izdzīvotu. Mūsdienās ir pieejams plašs dzīvnieku produktu alternatīvu klāsts, lai cilvēki apmierinātu vajadzību pēc ēdiena. Patiesībā cilvēka anatomija (zobi, žokļa forma, nagi, kuņģa-zarnu trakts) nav optimāla gaļas ēšanai un pārstrādei. Piens cilvēces pirmsākumos tika uzņemts tikai zīdīšanas periodā, pēc tam bērnam iestājās laktozes nepanesamība. Dabā zīdītāju piens izstrādājas laktācijas periodā un ir paredzēts mazulim, bet mūsdienās pienu ražo, govi mākslīgi apsēklojot un pēc tam teliņu nošķirot no mātes, liedzot viņam mātes pienu. 

Dzīvnieku audzēšana ar mērķi gūt peļņu rezultējas to ciešanās (skat. nākamo jautājumu). Pakļaujot dzīvniekus, cilvēks tos ierobežo un izjauc viņu dzīves ciklu.

  1. Saprotu, ka dzīvnieku nogalināšana ir slikta. Bet kas vainas pienam, sieram, olām un visam pārējam?  Vai nepietiktu ar to, ja visi cilvēki kļūtu par veģetāriešiem?

Vēl viens būtisks faktors, pret ko iestājas dzīvnieku tiesību aizstāvji, ir sliktie dzīvnieku turēšanas apstākļi. Audzējot dzīvniekus pārtikai (t.sk. olām un pienam) vai kažokam, vai izklaidei, dzīvnieki tiek turēti šaurās novietnēs, būros un tiem netiek nodrošināti pienācīgi dzīves apstākļi.

Arī tad, ja dzīvniekus tur šķietami dabiskā vidē un neaudzē gaļas iegūšanai, tas nenozīmē ētisku attieksmi. Piemēram, arī fermās, kur govis tiek ganītas pļavā un audzētas tikai pienam, nevis gaļai, teliņus nošķir no mātes, bullēni nonāk kautuvē uzreiz, un arī piena govis tiek nokautas pēc dažiem gadiem, kad vairs nespēj ražot gana daudz piena. Turklāt dzīvnieki tiek nonāvēti mokošos veidos (piemēram, kažokzvērus nonāvē ar gāzi vai elektrošoku).

Arī vilnas ieguvei audzēto dzīvnieku dzīves parasti beidzas lopkautuvēs. Bet to dzīvnieku, kuru dzīves nebeidzas lopkautuvēs, dzīves parasti ir tik nožēlojamas, ka atšķirība nav liela. 

Liela daļa vegānu izvēlas ne tikai ēst vegāniski, bet izvairīties no dzīvnieku izcelsmses sastāvdaļām visur, kur tas iespējams: apģērbā, higiēnas precēs, mājas lietās izklaidē u. c., jo to ražošana vienmēr ir saistīta ar dzīvnieku ciešanām. Piemēram, daudzi kosmētikas produkti tiek testēti uz dzīvniekiem. Zinātniskajos eksperimentos un zāļu izstrādē izmanto dzīvniekus. Arī tādas produktu sastāvdaļas kā želatīns un stearīnskābe ir dzīvnieku izcelsmes. 

  1. Kāpēc vegāni uztraucas par sīkākām būtnēm, piemēram, zivīm un bitēm, kam nav tik attīstīts prāts?

Ir izpētīts, ka arī zivis un kukaiņi jūt sāpes un pauž emocijas. Spēja just sāpes ir vienīgais arguments, kas nepieciešams, lai dzīvniekus nemocītu. Arī to, vai cilvēku drīkst nogalināt vai ne, mēs taču nevērtējam pēc viņa prāta spēju apjoma – ir cilvēki, kam ir zemāks IQ nekā citiem, bet sāpes mēs visi jūtam līdzīgi. 

  1. Vai ir jēga praktizēt vegānismu, ja zinu, ka nespēšu atteikties no visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem?

Nav jāseko “visu vai neko” likumam. Dzīvniekiem un planētai nāks par labu arī tas, ja daudzi cilvēki samazinās dzīvnieku valsts produktu patēriņu savā uzturā, nevis tikai tas, ja daži pilnībā izņems šos produktus no savas ēdienkartes. Pat pāris reizes nedēļā izvairoties no gaļas vai pārejot uz veģetāru uzturu, tu mazināsi pieprasījumu pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādējādi mazinot dzīvnieku izmantošanu pārtikas nozarē. Lielisks veids, kā to pamēģināt, ir pieteikties gardo recepšu izaicinājumam “Neapēd zemeslodi”!

  1. Tik daudz cilvēku cieš no slimībām, nabadzības, bada, kara izraisītajām sekām, vardarbības. Kāpēc atbalstīt dzīvniekus cilvēku vietā?

Tu vari palīdzēt gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Mēs nevaram izcelt tikai vienu problēmu, cerot to atrisināt, un tad pievērsties nākamajai, jo, kamēr vien cilvēce pastāvēs, problēmas neizzudīs. Dzīvnieku izmantošana nāk par sliktu arī cilvēkiem, jo veicina vides piesārņojumu, klimata pārmaiņas, kā arī pārtikas trūkumu. Ja visa labība tiktu patērēta cilvēku uzturam, nevis govju audzēšanai, varētu pabarot 4 miljardus cilvēku vairāk nekā šobrīd ir pasaulē. Tādējādi varētu palīdzēt vairāk nekā 800 miljoniem, kuri regulāri cieš badu.

Industriālajās dzīvnieku fermās arī ir piemēroti apstākļi, lai vairotos un attīstītos zoonozes jeb infekciju slimības, kas no dzīvniekiem pēcāk pielīp cilvēkiem. Piemēram, Nīderlandē, Dānijā, Lietuvā, Polijā un citās valstīs vairākās ūdeļu fermās atklāti vīrusa Covid-19 perēkļi, tādējādi mudinot atbildīgās iestādes masveidā izkaut desmitiem tūkstošu ūdeļu. 

  1. Vai vegānisms ir saistīts ar bezatkritumu kustību?

Lai gan viens no vides piesārņotības cēloņiem ir dzīvnieku audzēšana gaļai, pienam un olām, ne visus vegānus uztrauc vides problēmas, kā arī ir cilvēki, kuri piekopj zero waste dzīvesveidu, bet nav vegāni. Toties nereti, pievēršoties vienai kustībai, rodas apzināta vai neapzināta interese par otru. Pirmkārt, pārklājas motīvi, kāpēc cilvēki izvēlas atbalstīt šīs kustības (jau minētās rūpes par vidi un planētas labklājību). Otrkārt, beziepakojuma veikalos liela daļa sortimenta ir ekoloģiski, vegāniski produkti.

  1. Kāpēc vegāni tik aktīvi cenšas popularizēt savu kustību?

Ikdienā komunicējot ar citiem, mēs pamanām, ka daudzi cilvēki neaizdomājas par visiem negatīvajiem aspektiem, kas saistīti ar dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu. Sabiedrības informēšana ir svarīgs solis, lai tiktu pārtraukta vardarbība pret dzīvniekiem un vides piesārņošana.
Šīs kustības aktīvisti ne tikai informē sabiedrību, bet arī veicina vegānisku produktu pieejamību veikalos un ēstuvēs, tādējādi padarot vegānismu vienkāršāku un pieejamāku, lai ikvienam būtu vieglāk dzīvot dzīvniekiem draudzīgi.

  1. Vai tu jūties kā labāks cilvēks, esot vegāns?

Vegānisms dod iespēju cilvēkam pilnvērtīgāk dzīvot saskaņā ar tādām vērtībām kā labestība, līdzcietība, rūpes par vidi, dzīvniekiem. Vairums vegānu neuzskata, ka ir pārāki par citiem tādēļ vien, ka ir vegāni. Pievēršanās vegānismam nav priekšnoteikums rakstura izmaiņām, taču tas var būt kā dzinulis pozitīvām pārmaiņām. Apziņa, ka tu neiesaisties nežēlīgā industrijā, kas rada ciešanas, ir laba un atbrīvojoša.


Raksta autore: Anete Kalvāne

Gardus veidus, kā sātīgi paēst no dārzeņiem, meklē vegan.lv sadaļā Receptes!

Komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.