Autors: Tobiass Lēnārts, bloga Veganstrategist.org autors Šis ir samērā izvērsts rakts par stratēģiju, kura tiek izklāstīta arī šajā runā. Raksts pirmo reizi tika publicēts franču valodā šeit. KĀ VEGANIZĒT PASAULI Ja esi nonācis līdz šī raksta lasīšanai, tad pieņemu, ka piekrīti – ideālā pasaulē (paralēli dažādām citām izmaiņām) dzīvnieki netiktu izmantoti cilvēku vajadzību apmierināšanai ne […]
Tobias Leenaert: Vegan Communication: Thinking outside the box. No angļu valodas tulkoja Lelde Meirāne. Šķiet, ka dažkārt ar to, ko mēs citiem stāstām par vegānismu un kā mēs to stāstām, panākam savām iecerēm pretēju efektu. Mēs domājam, ka mums jāpārspēj citi argumentācijā, bet pārspēšana argumentācijā var atgrūst cilvēkus no mums un mūsu idejas, jo tas liek […]
Viens no efektīvākajiem beļģu aktīvistiem, kurš nodarbojas ar dzīvniekiem draudzīga dzīvesveida popularizēšanu, Tobiass Lēnārts (Tobias Leenaert), uzrakstījis iedvesmojošu vēstuli tiem vegāniem, kas vēlas vegānisma idejas veiksmīgi izplatīt tālāk un radīt arī citos cilvēkos pozitīvu attieksmi pret vegānismu. Vēstule jaunajam vegānam Šis ir ieraksts, ko radīju kāda autora grāmatas projektam “Vēstules jaunajam vegānam”. Šajās vēstulēs […]
Es neatceros, kad pirmo reizi kaut ko uzzināju par iespēju dzīvot, nelietojot uzturā piena produktus. Doma par to atmešanas nenoliedzamo nepieciešamību un pareizumu parādījās grūtniecības laikā. Man šķiet, ka pirms tam man par to nebija nevienas mazākās domiņas, vai arī tās bijušas tik garāmejošas, ka nav spējušas iespiesties atmiņā. Tagad grūti aptvert, kā tas iespējams […]
Ir skaidrs, ka neatradīsies daudz vegānu, kas par tādiem kļuvuši, reaģējot uz bišu ekspluatāciju biškopības nozarē. Tāpat, šķiet, biškopības apkarošana nav viens no primārajiem jautājumiem dzīvniektiesību aktīvismā. Tomēr dažkārt vegāniem un vegānismā ieinteresētajiem rodas jautājumi par to, vai bitēm tiek nodarīts kāds kaitējums, ja izmantojam viņu saražoto medu, un, ja jā, tad kāds tieši.
Termins „sudzisms” (no angļu speciesism) pirmoreiz tika lietots 70. gados, lai apzīmētu diskrimināciju pret dzīvniekiem. Kopš tā laika ir piedāvātas dažādas šī termina definīcijas. Sudzisma jēdziens ir sarežģīts, tāpēc ir noderīgi to aplūkot no dažādiem skatpunktiem – psiholoģiskā, filosofiskā un socioloģiskā skatpunkta. Filosofijā diskrimināciju skata kā parādību, kuras pamatā ir spriešana par citiem, balstoties uz […]
Mūsdienīga dzīve… Vai tas var būt arī veselīgs, aizraujošs, godīgs un apzinīgs dzīvesveids? Saistību apzināšanās… Atbildīga izvēle… Radikālas pārmaiņas ēdienkartē… Augu valsts uzturs… Astoņi iedvesmojoši stāsti! Kā ar ikdienas izaicinājumiem un dilemmām virtuvē un citās dzīves sfērās tiek galā dietologs, šefpavārs, zemnieks, sportiste un jaunā māmiņa? Viņi ir pieņēmuši atbildīgu lēmumu, kļuvuši par vegāniem, un viņu izvēle ir veselīga, pilnvērtīga un videi nekaitīga!
Eva Bata kļuva par vegānu 1954. gadā – desmit gadus pēc šī jēdziena rašanās. Vēl desmitgadi vēlāk tapa eseja “Kāpēc vegānisms?”, kurā viņa atskatās uz vegānisma vēsturi, iezīmē tā definīciju un aplūko teorētiskos un praktiskos vegānu dzīvesveida aspektus. Lai gan mūsdienu vegāni, iespējams, vairs nepiekristu atsevišķām esejā izteiktām nostādnēm, vairums no aprakstītā ir tikpat aktuāls kā pagājušā gadsimta vidū.